Attīstoties tirdzniecībai, gan valstu iekšienē, gan arī starptautiskā mērogā, cilvēki lielāku vērību sāk pievērst iespējām pašiem izdevīgi nopelnīt naudu. Ekonomika un ar finansēm saistītas lietas vienmēr ir bijušas sabiedrības interešu objekts. Gan ģimenē, gan arī lielā un apjomīgā uzņēmumā liela vērība tiek pievērsta finansiālu jautājumu kārtošanai. Latvijā pastāvošā likumdošana reglamentē uzņēmējdarbības veidus un nosaka to darbības virzienus.
Savā būtībā katra ģimene, kura vēlas pārdot pašu izaudzēto produkciju vietējā tirgū, ir uzskatāma par mazu uzņēmumu, kurš darbojas, lai nopelnītu sev un pārējiem ģimenes locekļiem iztiku. Individuālā uzņēmējdarbība ir solis pretim lielākiem sasniegumiem biznesa jomā. Individuālais komersants ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids valstī un šim skaitlim piemīt tendence pieaugt. Tas galvenokārt ir izskaidrojams ar samērā vieglo izveidošanas kārtību un reģistrācijas iespēju.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemta virkne likumu, kas regulēja uzņēmējdarbību. Svarīgs normatīvais akts bija likums „Par uzņēmējdarbību” līdz brīdim, kad 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Komerclikums un pārejas noteikumi – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums, kas nosaka uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrācijas kārtību komercreģistrā. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrēšanai paredzēti trīs gadi no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas, tas ir, līdz 2004.gada 31.decembrim. Komerclikuma Vispārīgo noteikumu 23 panti tuvu tekstam vai ar nelieliem grozījumiem ir pārņemti no Vācijas 1897. gada Tirdzniecības nolikuma - Vācijas Tirdzniecības kodekss (HGB). Visu cieņu Vācijai, kas aizpagājušajā gadsimtā pieņēma šādu likumu, ko vēlāk arī nedaudz grozīja, bet šajos gados ir mainījusies gan komercdarbības vide, gan tajā esošās problēmas, gan juridiskā domāšana un prakse.…
