2002. gada 1. janvārī, līdz ar KCL stāšanos spēkā, Latvijas uzņēmējus skāra liela reforma- ar likuma palīdzību tika noteikta lielāka aizsardzība attiecībā uz mazākuma dalībniekiem un trešajām personām, vairs nepastāv iepriekš pastāvējušās sabiedrību formas un visām komercsabiedrībām no jauna bija jāpārreģistrējas. Līdz ar to tika skarts arī komercsabiedrību reorganizācijas jautājums. Pirms tam likumā "Par uzņēmējdarbību" reorganizācijas regulējumam bija veltīts ne vairāk un ne mazāk kā viens pants (citi uzņēmējdarbības likumi šo jautājumu vispār neregulē), bet Komerclikumā reorganizācijas procedūru tagad reglamentē atsevišķa daļa.
Ar Komerclikuma pieņemšanu un uzņēmējdarbības likumdošanas aktu atzīšanu par spēku zaudējušiem likumdevējs spēra nozīmīgu soli ceļā uz Rietumu standartiem, kas atbilst Eiropas Kopienas direktīvām sabiedrību tiesībās, kas ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas sekmīgai integrācijai Eiropas Savienības saimnieciskajā un tiesiskajā vidē.
Kā jau minēju, tagad Latvijas likumdošanā pastāv vairāki normatīvie akti, kas regulē uzņēmumu reorganizācijas procesus (komercsabiedrību apvienošanos, sadalīšanos un pārveidošanos) - KCL, Konkurences likums, Koncernu likums un divas Eiropas Kopienas padomes direktīvas- trešā un sestā direktīva, uz kuru pamata arī tika veidoti jau iepriekš minētie normatīvie akti.
Tomēr visskaidrāk un konkrētāk reorganizācijas process ir atrunāts KCL, kur tam ir veltīta vesela KCL nodaļa: C daļa - Komercsabiedrību reorganizācija, kur tiek apskatīta pati reorganizācijas kārtība, reorganizācijas procesā iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumi utt.
Ar šī referāta palīdzību vēlējos noskaidrot, kā visi šie normatīvie akti, kas regulē komercsabiedrību reorganizācijas procesus, ir savstarpēji saistīti, un ar reorganizācijas procesu saistītās īpatnības un kontroli.…