Komerclikums, konkurences likums, darba likums un patērētāju aizsardzības likums

Likums ikdienišķā nozīmē ir noteikums, kuram ar dažādu institūciju palīdzību var piespiest pakļauties. Tas ir instruments, ar kuru nodrošina kārtību dažādās sfērās, tas ir, gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā. Juridiskā nozīmē likums ir pilsoņu tiesības starp individuālo brīvību un plašu ļaužu masu vajadzībām. Vieni no likumiem nodrošina indivīdu aizsardzību uzbrukuma un laupīšanas gadījumos - šādus likumus sauc par krimināllikumiem. Savukārt civillikums pārstāv ģimenes, mantojuma un lietu un saistību tiesības, kas risina jautājumus, piemēram, laulību šķiršana, mantojuma sadales u.c. gadījumos. Likums tiek dēvēts arī par "noteikumu sistēmu", par "interpretējamu konceptu", par "autoritāti” taisnīguma ieviešanai, lai saskaņotu cilvēku savstarpējās intereses, un pat par "pavēli, ko balsta draudi pielietot varu". Tomēr ne vienmēr iespējams piespiest ievērot likumus ar varas palīdzību - īpaši starptautisko attiecību gadījumos. Lai kā arī likumu dēvētu, tas funkcionē kā viens no nozīmīgākajiem sabiedrību organizējošajiem spēkiem.