2. Komercķīlas likuma tapšanas vēsture
Jau 1992.-1993.gadā kļuva skaidrs, ka uzņēmējdarbības kreditēšanas nodrošināšanai un attīstībai ar Civillikuma normām nepietiek. Lai ieinteresētu kredītiestādes izsniegt kredītus vietējiem ražotājiem, bija jāpanāk, lai kredītiestādes justos pietiekami drošas, uzticot noguldītāju naudu uzņēmējiem. Un šeit, protams, ir liela nozīme nodrošinājumam. Taču Civillikums paredzēja iespēju nodibināt ķīlu tikai ar tās priekšmeta nodošanu valdījumā (rokas ķīla un lietošanas ķīla), vienīgais izņēmums bija hipotēka. Tā kā hipotēku var nodibināt tikai uz nekustamo īpašumu un kuģi, tas nevarēja būt pietiekams nodrošinājums uzņēmēju kreditēšanā, jo retam uzņēmumam piederēja (un arī tagad pieder) tāda tipa īpašumi. Protams, tika meklēti risinājumi, un kredītiestāžu uzmanība pievērsusies kustamās mantas ieķīlāšanai.
Apzinoties situāciju, 1996.gadā tika uzsākts darbs konkrētu priekšlikumu sagatavošanā. Kā viens no situācijas risinājumiem tika piedāvāts paplašināt to priekšmetu loku, kurus varētu ieķīlāt, nenododot ķīlas ņēmēja valdījumā, bet līdzīgi hipotēkai, reģistrējot ķīlas tiesības attiecīgajā reģistrā.
…