Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, attīstoties tirgus saimniecībai, arvien lielāka ir kļuvusi nepieciešamība pēc ekonomiskās aprites dalībnieku interesēm un iespējam atbilstošiem kredīta nodrošināšanas paņēmieniem.
Drošākais no lietu tiesiskajiem prasījumu nodrošināšanas veidiem ir nekustamā īpašuma ieķīlājums jeb hipotēka. Tomēr nekustamo īpašumu skaits ir ierobežots. Vairums uzņēmēju un patērētāju, kas grib aizņemties naudu, nespēj piedāvāt kreditoram nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu. Tāpēc ir nepieciešams, lai arī kustamas lietas varētu plaši izmantot kredīta nodrošināšanai. Uzņēmējsabiedrību īpašumā ir vērtīgas kustamas lietas, kas tiek izmantotas uzņēmējdarbībā, kā arī cita kustamā manta.
Sevišķu aktualitāti kustamu lietu ieķīlāšanas jautājumi ir ieguvuši ar jauna ķīlas tiesību veida – komercķīlas ieviešanu. Komercķīlas ieviešanas mērķis bija radīt uzņēmēju kreditēšanas praksē ērti izmantojamu ķīlas tiesību. Komercķīlas reģistrācija nodrošina kreditoru interešu aizsardzību un dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju pārliecināties par ieķīlājumu. Ar komercķīlu reģistrācijas sākšanos uzņēmēji ir ieguvuši iespēju ieķīlāt savu kustamo mantu, turpinot tās izmantošanu uzņēmējdarbībā.
Nedaudz ieskatīsimies komercķīlas vēsturē. Pirmais tiesību akts, kas regulēja komercķīlu, bija Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1997.gada 15.augusta noteikumi Nr.274 “Grozījumi likumā ”Par uzņēmējdarbību””. Šie noteikumi papildināja likumu “Par uzņēmējdarbību” ar jaunu 33.1.pantu, kas definēja komercķīlu un noteica tās nodibināšanas un izbeigšanas kārtību.…
