Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus:
- individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants),
- personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un
- kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).
Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.
Fiziska persona sevi var reģistrēt komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tā veic saimniecisko darbību un ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:
1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;
2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu;
3) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.
Individuālās komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir nepieciešams fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei.
Izmantojot savu firmu, individuālais komersants, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā. Par savām saistībām individuālais komersants atbild ar visu savu mantu. Turklāt prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam termiņam. Ja saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.
Personālsabiedrība ir komercsabiedrība, kura tiek dibināta komercdarbības veikšanai, izmantojot kopīgu firmu (nosaukumu) un kurā uz sabiedrības līguma pamata, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Personālsabiedrībai nav juridiskās personas statuss, taču tai ir tiesībspēja, t.i., tā, izmantojot savu firmu (nosaukumu) var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā. Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.…
