Komercdarbība Latvijā

Komercdarbība Latvijas Komerclikuma izpratnē ir saimnieciska darbība, kuru veic komersants ar mērķi gūt peļņu. Praksē, lai apzīmētu šo saimniecisko darbību, nereti pielieto arī jēdzienu uzņēmējdarbība. Tas nav pretrunā ar Komerclikumu, kurā komercdarbība tiek traktēta kā uzņēmējdarbības veids, tas ir, šaurākā nozīmē.
Komerclikums nav vienīgais likums, kas regulē komercdarbību. Daudzus tās aspektus nosaka arī Civillikums, citi likumi un citas tiesību normas. Lai veiktu komercdarbību, komersanti dibina uzņēmumus, ieguldot tajos naudu vai mantiskas lietas, piemēram, nekustamos īpašumus, transporta līdzekļus, tehnoloģiskās mašīnas, iekārtas utt.
Komerclikumā noteikti 5 komersantu veidi – individuālais komersants, 2 veidu personālsabiedrības un 2 veidu kapitālsabiedrības (SIA un akciju sabiedrība).
Darba mērķis ir izpētīt Civillikuma noteikumus par tiesiskajiem darījumiem, kas attiecas uz visām personām, kā arī nespēju pilnībā nodrošināt vienkāršību un ātrumu komercdarījumu noslēgšanā un izpildē. Izpētīt to, cik ļoti būtiski ir grozījumi Komerclikumā komersantiem, kāds risks ir jāapzinās par tiesiski nelabvēlīgu seku iestāšanos.
No iepriekšminētā izriet arī darba uzdevumi, kas ir sekojoši: pirmkārt, noskaidrot cik daudz šķēpu lauzts, izstrādājot un pieņemot Komerclikuma daļu, kas skar komercdarījumus; otrkārt, slēdzot komercdarījumu, pēc kādām īpašām tiesību normām jāvadās komersantiem; treškārt, izvērtēt komerctiesību galveno uzdevumu; ceturtkārt, pētīt cik liela ir komersantu atbildības pakāpe.…