Menedžments - tā ir zinātne par organizācijas un vadības racionālāko sistēmu. Menedžmenta saturs atklājas atšķirīgi. Vārdu “menedžments” šaurā nozīmē saista ar cilvēku kolektīva organizāciju un vadību; plašā nozīmē - ar bankas un tās personāla darbības organizāciju un vadību.
Menedžmenta pamatu veido cilvēciskais faktors, kas ieslēgts subjekta savas lietas vadības pārzināšanā, mākā organizēt paša un kolektīva darbu, pašattīstības un radošas darbības ieinteresētībā. Menedžmenta centrālā figūra ir profesionālis, kas vada, spēj redzēt lietas attīstības perspektīvas, ar kuru viņš nodarbojas, spējīgs ātri novērtēt reālo situāciju, atrod optimālo risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai. Šajā sakarā menedžeram jābūt noteiktām profesionālām un personiskām īpašībām: augstai kompetencei, domāšanas lokanībai, mākai riskēt, neatlaidībai, spējas realizēt iedomātos plānus, būt kolektīva līderim.
Attīstītās valstīs menedžments ietilpst ražošanas efektivitātes paaugstināšanas svarīgu faktoru kopā. Pēdējos gados tam tiek pievērsta īpaša uzmanība, tā kā menedžments ļauj sasniegt augstus galarezultātus pie relatīvas izmaksu samazināšanas, neieguldot papildus kapitālu. Menedžmenta pamatmērķis - peļņas gūšana pēc iespējas racionālākas vadības sistēmas piemērošanas ceļā. Šajā sakarā menedžments ir ciešā saistībā ar biznesu, uzņēmējdarbību, kas notiek attīstītu tirgus attiecību valstīs stingras konkurences apstākļos. Lai vinnētu vai vienkārši gūtu normālas attīstības priekšnoteikumus, nepieciešams pastāvīgi pilnveidot vadības sistēmu, ātri apgūt uzkrātās zināšanas teorijā un praksē, rast jaunus neordinārus risinājumus mainīgajā situācijā.…