Komercaģents

Komercaģenta un principāla starpā pastāv pilnvarojuma attiecības, un šīm līgumiskajām attiecībām ir ilgstošs raksturs. Tas nozīmē, ka komercaģentam ir pienākums darboties principāla interesēs pastāvīgi, un darījumu skaits nav noteikts. Pilnvarojums noslēgt atsevišķu darījumu vai noteiktu skaitu darījumu automātiski nerada principāla – komercaģenta attiecības. Komercaģents pastāvīgi pārstāv principālu, piesaistot tam klientus, izplatot tā preces u.tml. Likumā nav ierobežots to darījumu loks, ar kuru slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu var nodarboties komercaģents. Tie var būt jebkāda veida darījumi, kas saistīti ar principāla veikto saimniecisko darbību, piemēram, preču pirkuma līgumi, kā arī apdrošināšanas, pārvadājuma, nekustamā īpašuma pirkuma, licences, nomas u.c. līgumi.
Atbilstoši komerclikuma 45. pantā ietvertajai komercaģenta definīcijai izšķirami 2 komercaģentu veidi:
Starpniekaģenti (pilnvarojums sagatavot darījumus tā, lai principāls tos varētu noslēgt pats vai uzdot noslēgt citam pilnvarniekam);
Darījumu noslēgšanas aģenti (kuriem ir uzticēta arī pašu darījumu slēgšana principāla labā).
Bez tam izšķir:
apvidus aģenti (uzticēts darboties noteiktā teritorijā vai ar noteiktu klientu loku);
ekskluzīvie aģenti (šādam aģentam piešķirta ekskluzīva tiesība vienam pašam darboties noteiktā apvidū, turklāt principālam un viņa pilnvarniekiem ar līgumu aizliegts vienlaikus darboties šajā apvidū)…