Ievads
Latvijā, tāpat kā vairumā industriāli attīstīto zemju, alkohola lietošana ir nopietna sociāla problēma. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana nelabvēlīgi ietekmē ļoti daudzas indivīda dzīves jomas. Šis kaitīgais ieradums ietekmē ne vien alkohola lietotāja veselību, bet arī viņa labklājību, laimi, ģimenes dzīvi un attiecības ar citiem cilvēkiem, kā arī panākumus darbā, sekmes mācībās, nodarbinātības iespējas un finanses. Turklāt ceļu satiksmes negadījumi, nelaimes gadījumi darba vietās, vardarbība pret ģimenes locekļiem vai citām personām, nedrošas seksuālās attiecības, likuma normām neatbilstoša uzvedība un paškaitējuma tendence (ieskaitot pašnāvības) bieži saistīta ar alkoholisko dzērienu lietošanu.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā 2004.gada saslimstība ar alkoholismu bija 27 542 cilvēkiem, 2005.gadā – 27 648, bet 2009.gadā jau 30 318 cilvēkiem. Ar alkohola psihozi 2004.gadā slimoja 1 895 cilvēki, bet 2009.gadā par 163 cilvēkiem vairāk. Diagnoze alkoholisms 2004.gadā pirmoreiz tika noteikta 2 647 cilvēkiem, 2006.gadā 3 010 cilvēkiem, bet 2009. gadā 2 590 cilvēkiem. (www.vi.gov.lv, 2010)
Alkohola atkarība nav gripa, tā ir daudz nopietnāka slimība, kuras ārstēšanai nepieciešama pārliecinoša motivācija pārmaiņām, profesionālu speciālistu palīdzība un ģimenes atbalsts atkarīgai personai. (V. Daniele, 2005)
Darba mērķis: noskaidrot profesionāļu komandas darba iespējas darbā ar no alkohola atkarīgajiem
Pētījuma jautājums: kādus pakalpojumu veidus piedāvā komandas darbs no alkohola atkarīgām personām?
Darba uzdevumi:
savākt un apkopot informāciju, atbilstoši darba tēmai;
izanalizēt iegūto informāciju;
izstrādāt anketas aptaujai;
veikt aptaujas;
apkopot un analizēt aptaujas datus;
veikt salīdzināšanas analīzi;
izdarīt secinājumus;
veikt priekšlikumus.
Pētījuma metode: kvantitatīvā metode.
Pētījuma bāzes: „A” patversme, „B” sociālās aprūpes iestāde, „C” sociālās aprūpes iestāde, „D” narkoloģiskā slimnīca.
Respondenti: Simts cilvēki, no tiem: 50 - „A” patversmes iemītnieki un „D” narkoloģiskās slimnīcas pacienti; 50 - „A” patversmes, „B” sociālās aprūpes iestādes, „C” sociālās aprūpes iestādes un „D” narkoloģiskās slimnīcas darbinieki.
1. Teorētiskā daļa
1.1. Alkohola atkarība
Atkarību no alkohola visbiežāk apzīmē ar jēdzienu „alkoholisms”. Tāpat kā jebkura cita atkarība, alkoholisms ir slimība, kuru var apturēt, taču pilnībā to izārstēt nav iespējams. Cilvēks, kurš sirgst ar alkoholismu, dzer ilgstoši un, atkarībai palielinoties, vēlas dzert aizvien biežāk un biežāk. (Brokāns, 1980)
Alkohola atkarība, kas līdzīgi citām hroniskām slimībām, var atkārtoties pēc kāda laika, kaut lietošana ir pārtraukta jau ilgāku laiku. Lai novērstu recidīvu, alkohola lietošana jāpārtrauc pavisam - arī mazas devas un reta alkohola lietošana izraisa slimības atkārtojumu. (Skaiti savas devas, 2009)
Daudzi cilvēki mēdz maldīgi uzskatīt, ka atkarība no alkohola nav tik kaitīga kā narkotisko vielu atkarība. Taču alkoholisms, ja tas netiek ārstēts, var novest cilvēku pie psihiska sabrukuma un letālām sekām. (E. Brokāns, 1980)
Alkoholisms var piemeklēt jebkuru – vīriešus un sievietes, jaunus un vecus, ar atšķirīgu finansiālo stāvokli, labi izglītotus un neizglītotus, profesionāļus un strādniekus, mājsaimnieces utt. Šiem cilvēkiem var būt ģimene, draugi un darbs un viņi var aktīvi strādāt, taču atkarība no alkohola var nopietni ietekmēt viņu dzīvi – var ciest viņu ģimenes dzīve vai sabiedriskā dzīve, viņu darbs. Alkoholiķis ir jebkurš, kam dzeršana kļūst par problēmu un sāk traucēt kādā no viņa dzīves sfērām.
…
