Kolkas raga dabas taka atrodas Baltijas jūras krastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, uz dienvidiem no Kolkas raga.
Slīteres nacionālā parka teritoriju var uzskatīt par unikālu Baltijas jūras ģeoloģiskās vēstures muzeju. Sākot no visjaunākajiem ģeomorfoloģiskajiem veidojumiem – jūrmalas kāpām, mēs varam aiziet tālā pagātnē: pāri vigām un kangariem, kas veidojušies Litorīnas jūras ( Baltijas jūras attīstības stadija pirms 8300 – 4000 gadiem) un Ancilus ezera (pirms 9000 – 8300 g.) krastu veidojumiem līdz pat Slīteres zilo kalnu kraujai, kas ir Baltijas Ledus ezera senkrasts (pirms 11000 – 9000 gadiem).
Ipatnējais Slīteres nacionālā parka teritorijas veidošanās process radījis ļoti atšķirīgus apstākļus augu un dzīvnieku valsts attīstībai. Mūsu dienās Slīteres nacionālais parks dabas daudzveidības ziņā ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Parka teritorijā vienkopus atrodami gan mērenās joslas, gan arī tundras un taigas elementi. Te sastopami visi 23 Latvijā izdalītie mežu tipi, 3 purvu tipi un to pārējās formas.
Parka dabas daudzveidību raksturo šeit sastopamais lielais augu un dzīvnieku skaits. Pēdējās desmitgadēs te konstatētas 860 vaskulāro augu, 128 sūnu, 195 ķērpju, 39 zīdītājdzīvnieku, 130 ligzdojošo putnu, 7 rāpuļu, 9 abinieku, 13 saldūdens zivju sugas. No „Latvijas Republikas Sarkanās Grāmatas” sugām Slīteres nacionālajā parkā sastopamas: 87 vaskulāro augu, 10 ķērpju, 11 zīdītāju, 21 ligzdojošo putnu, 3 rāpuļu un 3 abinieku sugas. Parka teritorijā patvērumu sev raduši tādi dabas retumi kā ogu īve, Baltijas efeja, zivju ērglis, klinšu ērglis, ūpis, purva bruņurupucis, gludenā čūska. …