Kolizejs

Mūsu ēras 1. gadsimta beigās Roma kļuva par sava laika pasaules lielvalsts galvaspilsētu. Reizē ar milzīgās impērijas teritoriju paplašināšanos un vispārējās labklājības uzplaukumu pakāpeniski tika attīstīta arī celtniecības māksla – tika būvēti grandiozi akvedukti -tiltveida būve ūdensvada cauruļu pārvadāšanai pāri aizām, upēm, ceļiem- un tilti, tika veidoti pamatīgi ceļi un celti iespaidīgi amfiteātri -Romas arhitektūrā tie ir zem klajas debess uzceltas apaļas vai ovālas celtnes izrādēm ar skatītāju vietām pakāpjveidīgi apkārt arēnai; visa šī laika celtniecība liecināja par impērijas bagātību un varenību, kaut būvju pamatā bija vērojami racionāli un mērķtiecīgi apsvērumi.
Mūsu ēras 75. – 80. gadā pēc elipsveida plāna (156 x 187 m) celtā Kolizeja (lat. colossaeus – milzīgs) augstums sasniedza 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kuras grīda bija paceļama un nolaižama, tāpēc arēnu varēja piepildīt ar ūdeni kā baseinu, lai inscenētu jūras kaujas. Apkārt arēnai stiepās 7 koncentriski (tādi, kam ir kopīgs centrs) loki, kuros atradās ar marmoru apšūtas skatītāju sēdvietas un kas bija sadalītas ar 80 no celtnes centra starveidīgi uz visām pusēm izejošām sienām.
Amfiteātra trīs apakšējos fasādes stāvus veidojušas vaļējas arkādes (pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda), 80 arku katrā stāvā. Pirmā stāva arku ailes kalpoja par ieejām skatītāju zālē, bet otrajā un trešajā stāvā aiz arkām bija izbūvētas plašas galerijas, ko izmantoja starpbrīžu pastaigām. Kolizeja sienas un arkas bija celtas no betona un ķieģeļiem, bet to ārpuse apšūta ar pelēku travertīnu.…