Ievads
Projektam šo tēmu izvēlējos, jo gribēju uzzināt kaut ko vairāk par bijušo PSRS laikā kolhozu. Kāda bija tam lomā tajā laika, kādas grūtības tam vajadzēja paciest, lai izdzīvotu un cik daudz strādnieku tajā strādāja. Šī tēma man ir svarīga vairāku iemeslu dēļ:
1. lai uzzinātu kaut ko vairāk par pagasta kura es dzīvoju un kādi notikumi tajā notikuši kolhoza laikā;
2. kā kolhozs ietekmēja tā laikā iedzīvotāju dzīvi, un vai tā ietekmi var jūs arī mūsdienas;
3. cik svarīgs tas bijā pagasta iedzīvotajiem.
Projekta es izjautāšu cilvēkus kuri tajā strādāja, kādi pienākumus tiem vajadzēja darīt un cik daudz viņi saņēma mēnesi. Apskatīt teritoriju kāda piederēja kolhozam. Un ko viņi audzēja.
PSRS vara Latvija
1944. gadā 28. jūlija rīta iedzīvotājus gar Meitene-Jelgavas šoseju pamodināja un izbiedēja tanku skaņas un motoru rūkoņa. Slēgtas Padomju Savienības armijas kolonas virzījās pa ceļu uz Jelgavas pusi. Debesīs virs Jelgavas satumsa no ugunsgrēku dūmiem. No Lietuvas pusēs nepārtraukti nāca Padomju Savienības tanki, tanketes, transporta mašīnas, kājnieki. Tā vācu okupāciju nomainīja Padomju okupācija. Kas turpināja „baigājā gadā” uzsākto latviešu iznīcināšanu un pilnīgu pakļaušanu. Sākoties lielajām pārmaiņu laikam, par Lielplatones ciema izpildu komitejas priekšsēdētaju tika iecelts Fricis Burtnieks. Izsūtīto, nošauto vai aizbēgušo saimnieku mājas un zemes tika nacionalizētas, un to vietā tika izveidotas jaunsaimniecības. Ar Latvijas PSR AP Prezidija 1944.g.7.sep. lēmumu zemniekiem tika iedota zeme bez termiņa lietošanā. Aktu par zemes lietošanu saņēma katrs zemnieks. Akta tika uzradīts zemes īpašnieki un zemes gabala nosaukums. Jaunizveidotam saimniecībām praktiski neatrisināms bija jautājums par lopu, darbarīku un būvmateriālu iegādi. Oficiāli Padomju Savienība solīja, ka Latvijā kolhozi netiks veidoti. Bažas par to ka Latvija tiks veidoti kolhozi drīz vien apstiprināja jaunās padomju valdības politika. …