Secinājumi
1. Vērā ņemamu peļņu šāda tipa akcijas viesnīcām nerada – tās kalpo kā izdevīga reklāma, jo katrs klients sedz pašizmaksu pakalpojumam un tas ir daudz izdevīgāk kā ievietot reklāmu radio/televīzijā/presē.
2. Viesnīcu galvenie mērķi savu pakalpojumu piedāvāšanai kolektīvās iepirkšanās portālos ir jaunu klientu piesaistīšana, kā arī naudas plūsmas nodrošināšana ne sezonas periodā.
3. Uz visu kolektīvās iepirkšanās vietnēs piedāvāto pakalpojumu klāsta fona, naktsmītņu pakalpojumu īpatsvars un to popularitāte ir neliela, taču pārdošanas apjomi pierāda, ka konkrētā mērķgrupa tiek sasniegta, kas tad arī rada pakalpojumu noietu.
4. Likumdošana vēl nav pilnībā sakārtota, lai atvieglotu patērētāju tiesības pērkot pakalpojumus šajos portālos, taču portāli cenšas jau paši ieviest ”100% garantiju”, kurā ir iespējams atgūt savu naudu, ja pakalpojums vai prece nav apmierinājusi.
5. Kolektīvo iepirkšanās portālu pētījums pierādīja, ka šie kuponi mēdz būt maldīgi, un cilvēkiem ir ļoti rūpīgi jāizlasa un piezvanot jānoskaidro neskaidrie jautājumi.
6. Naudas atgriešanas ķēde ir sarežģīta un nav saprotams vai jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja vai pie portāla, kurš tirgo pakalpojumu, jo trūkst informācijas par atgriezenisko saiti.
Priekšlikumi
1. Lai viesnīcu izvērstās akcijas nebūtu veltas un to rezultātā tiešām tiktu iegūti jauni patstāvīgie klienti, lielākā uzmanība ir jāvelta servisa līmenim – apkalpošanai ir jābūt nevainojamai.
2. Likumā pieprasīt kolektīvās iepirkšanās portālos, piešķirt garantiju, arī tad, ja pakalpojums nav apmierinājis.
3. Jāizveido viens standarts, pēc kura sastādīt kupona aprakstu/noteikumus, lai nerastos pārpratumi, vai neskaidrības par pakalpojumu, kuru patērētājs vēlas iegādāties.
4. Likt sodus par patērētāju maldināšanu.
…