Jau gadsimtiem ilgi valsts drošība un aizsardzība ir bijusi ikvienas pasaules valsts rūpju avots, jo stabilitāte un miers ir priekšnoteikumi attīstībai un labklājībai. Mūsdienu arvien pieaugošās globalizācijas ietekmē pasaule ir kļuvusi daudz mazāka un dažādi pētījumi ir atklājuši, ka dzīvojam laikmetā, kurā pastāv ārkārtīgi liela savstarpējā saistība starp draudiem starptautiskam mieram un drošībai un savstarpēja ievainojamība starp vājajiem un stiprajiem. Tas nozīmē, ka pastāv savstarpējā atkarība ekonomiskā, sociālā, politiskā, militārā un citās jomās.
Draudi, ar ko jāsaskaras šodien un turpmāk, ievērojami pārsniedz starpvalstu agresīvos karus, kas bija nozīmīgākie valstu drošības draudi pirms pāris desmitgadēm. Kā to skaidrojis Holsti un citi speciālisti, mūsdienu draudi ir nabadzība, infekciju slimības un vides degradācija; karš un vardarbība valstu iekšienē; kodolieroču, radio loģisko, ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšana un to iespējamā lietošana; terorisms; un starptautiskā organizētā noziedzība. Draudus izraisa gan valstis, gan citi spēlētāji, un tie vērsti gan pret cilvēku, gan valstu drošību. Šodien vairāk nekā jelkad agrāk draudi ir savstarpēji saistīti un draudi vienam ir draudi visiem.
Šajā darbā gribam pievērsties tieši terorismam, par kuru, kā drošības draudu, tika domāts jau 20. gs. 70. gados, taču 2001. gada traģiskie terora akti Amerikas Savienotajās Valstīs iezīmēja jaunus aspektus starptautiskās drošības politikā, parādot, ka uz pasaules nav tādas vietas, kas nebūtu apdraudēta, jo terorisms var apdraudēt jebkuru pasaules valsti, neatkarīgi no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, politiskās iekārtas vai ekonomiskā spēka. Terorisms uzbrūk vērtībām, kuras ir arī ANO Statūtu pamatā, t.i. cilvēktiesību respektēšana; likuma vara; kara likumi, kas aizsargā civiliedzīvotājus; iecietība tautu un nāciju starpā; un mierīga konfliktu noregulēšana.
Katrs drauds starptautiskajai drošībai šodien palielina citu draudu risku, piemēram, valstu pasludinātā kodolmateriālu izplatīšana palielina tādu materiālu un tehnoloģiju pieejamību, kas nepieciešami teroristiem kodolieroču izgatavošanai. Cīņa pret to prasa valstu kopēju sadarbību, tāpēc, kā līdzekli cīņai pret terorismu apskatīsim jau iepriekš minēto kolektīvās drošības modeli. Tā ideja paredz radīt tiltu starp sadrumstaloto pasauli radot ideālās pasaules modeli un kolektīvās drošības kārtībā operē ar to, ka mieram jābūt nedalāmam, jo miera draudi jebkur ir visu biedru rūpes starptautiskajā sistēmā.…
