Manuprāt, tā ir ļoti aktuāla tēma šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kad uzņēmumiem biznesa neveiksmju vai citu apstākļu dēļ, nākas veikt kolektīvo atlaišanu jeb cilvēkiem pazīstamāku darbību kā štatu samazināšanu.
Veicot kolektīvo atlaišanu ir jāievēro īpaša procedūra kāda tā ir jāveic un tas ir diezgan garš process. Darba likums, kurš stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā ienesa jaunas iezīmes arī darba attiecību izbeigšanā. Piemēram, atlaižot vairāk kā 10% darbinieku, darba devējam ir jāievēro likuma noteikumi par t.s. “kolektīvo atlaišanu”. Atbilstoši šiem noteikumiem, uzņēmējam pirms kolektīvās atlaišanas ir jākonsultējas ne tikai ar juristiem, bet arī ar darbinieku pārstāvjiem. Informācija par šo liela apmēra atlaišanu ir jāsniedz arī ārpus uzņēmuma - Nodarbinātības dienestam un pašvaldībai. To nevar veikt pāris dienu laikā, jo kolektīvo atlaišanu drīkst uzsākt tikai 60 dienu laikā pēc attiecīgo paziņojumu sniegšanas.
Kolektīvā atlaišana ir pastāvējusi vienmēr, bet pēdējos gados šī problēma ir kļuvusi lielāka, jo uzņēmumu bankroti notiek arvien biežāk, un arī cilvēki ne vienmēr pēc kolektīvās atlaišanas var pārkvalificēties un vēl jo vairāk atrast jaunu darbu. Pēdējos gados ļoti daudzos lielos uzņēmumos notika kolektīvā atlaišana un tāpēc uzskatu, ka šī tēma ir jāpārvalda ne tikai juristiem, bet arī cilvēkiem, kuri ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji.
Darba likuma 105.pants nosaka, kas ir kolektīvā atlaišana.
Kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:
1) vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;
2) vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;
3) vismaz 10 procenti no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;
4) vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku.
Aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumus, kad darba devējs nav uzteicis darba līgumu, bet darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uz citiem pamatiem, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām un ko ir veicinājis darba devējs.
Noteikumi par kolektīvo atlaišanu neattiecas uz:
1) tālbraucēju kuģu apkalpēm;
2) valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem.…
