Par koka slimībām nosaucamas tās pārmaiņas, kuras rodas koksnē no daži sēnīšu un sīkbūtņu ārdošām iedarbībām. Šīs sīkbūtnes ir ļoti daudzās seņu sugas kurām ieviešoties, tās izsauc koksnes sairšanu, trupešanu un trūdēšanu. Visas šis sēnes pārtiek no koksnē uzkrātām organiskajām vielām un tādēļ tās uzskatamas par koksni graujošiem parazītiem. Šo sēņu vairošanās notiek ar sporu, t. i., siku pulverveidigu diglišu palidzibu. Šo slimību dīgli ir ļoti izplatīti, un aizsargāt koku no šo dīgļu kļūšanas ir grūti. Lai izvairītos no slimību dīgļiem, nepieciešams kokam radīt tadus apslākļus, kuros sēnes nav spējīgas uzdīgt un dzīvot. Spēcīgi un augoši koki paši spej cīnīties ar uzmācīgiem puvju dīgļiem, raidot apdraudētās koksnes vietās specigus sulu pieplūdumus, kuri neļauj sēnēm ieperināties. Mežos ar veselīgiem ,koka augšanas apstākļiem, kur nav pārmērīgs mitrums un koki pietiekoši izretināti, trupēsanas slimību iespējas ir ierobežotas. Mitros meža biezokņos ar trupošiem zariem un celmiem, sēnēm vieglāk atrast sev labvēlīgu augsni.
Dažādie koksnes bojājumi un rētas, kas atver trupešanas sēnēm ceļu koka iekšienē, veicina koka saslimšanu ar trupēm.
Lai pasargātu nocirsto koku pret trupešanas sēnēm, jācenšas to izžāvēt un pasargāt, lai tā mitrums nekad nepārsniegtu 20 - 22%, jo prakse rāda, ka kokā ar šadu mitruma pakāpi sēnes neieviešas.
Trupēs, kuras piemīt augošam kokam, iedala divās grupās: sarkantrupe un balttrupē.
…
