Nobeigums
Koksnes vecums ir viens no daudziem faktoriem, kas būtiski ietekmē koksnes mehāniskās īpašības. Kodolkoksne ir daudz cietāka un izturīgāka par aplievas koksni, to izmanto koka konstrukcijās, darbarīku kātiem, mēbelēs, un daudz kur citur. Tomēr nevar kodolkoksni viennozīmīgi uzskatīt par vērtīgāko koksnes daļu.
Koksnes vecums ir priekšrocība, kad runājam par tādām mehāniskajām īpašībām, kā koksnes cietību, pretestību slodzēm un elastību. Koksnes šūnas, koksnei kļūstot vecākai, pamazām atmirst un pārstāj funkcionēt. Izzūd rezerves vielas, šūnapvalks sāk pārkoksnēties un galu galā šūna pārstāj funkcionēt. Pieaugot vecumam, koksne kļūst daudz cietāka, izturīgāka un šķiedras ir blīvākas. Tādēļ arī koksne ir izturīgāka pret triecieniem, tai ir lielākas spējas pretoties slodzēm un tā ir arī elastīgāka.
Savukārt aplieva jeb jaunā koksne ir plastiskāka. Aplievas daļa koksnē ir mitrāka, visi augšanas procesi noris pilnā sparā, šķiedras ir izvietotas brīvi, tādēļ tā ir lokanāka un sīkstāka nekā kodolkoksne. Aplievas koksne būs piemērotāka grozu pīšanai, ratu un zirgu loku izgatavošanai, ragavas sliecēm un liektām mēbelēm, kur ir nepieciešama koka īpašība liekties un saglabāt jauniegūto veidu.
Tomēr ikviens koks sasniedz vecumu, kad augšanas procesi pierimst un koks, tā teikt, ir sasniedzis augstāko pakāpi īpašību ziņā. Katrai sugai šis vecums ir savādāks, tomēr kopīgs visām ir tas, ka pēc šī vecuma koksnei sāk palēnināties dzīvības procesi un samazinās daudzas labās īpašības, kas raksturo kvalitatīvu kokmateriālu, piemēram, elastība. Tāpat, koks ir arī mazāk noturīgs pret trupi, kas var izraisīt nopietnus koksnes bojājumus ne tikai pašam kokam, bet arī blakusesošajiem.
…
