Koka virsmu apdarei lietoto materiālu: laku, pigmentēto emaljas laku, šķīdinātāju, atšķaidītāju u.c. tehniskās īpašības tieši ietekmē apdares tehnoloģiju.
Apdares procesā uz koksnes virsmas jāizveido plāna, cieta, stiklveidīga, pietiekami elastīga un plastiska, virsmai izturīgi pielipusi apdares kārtiņa.
Nitrolakas, spirta lakas, šellakas šķīdums spirtā un citi tamlīdzīgi materiāli, kas iegūti, lakas sastāvu šķīdinot organiskos šīdinātājos, apdares kārtiņu veido, iztvaikojot šķīdinātājam. Pārklājuma kārtiņas nožūšanas laiks atkarīgs no organisko šķidinātāju kompozīcijas iztvaikošanas ātruma. Daži sintētiskie sveķi, piemēram, karbamīdu,gliftāla, pentaftāla, fenola-formaldehīda sveķi un citi nožūst tādejādi, ka šķīdinātājs iztvaiko un sveķu sastāvs ķīmiski reaģē. Šiem apdares materiāliem ir ilgāks nožūšanas laiks nekā tiem, kas sacietē, tikai šķīdinātājam iztvaikojot.(1;200)
Polimērie apdares materiāli – poliēsteru, alkīdo sveķu lakas, kā arī žūstošo eļļu krāsas, sacietē tāpēc, ka materiāla sastāvā notiek ķīmiskās reakcijas. Šie apdares materiāli žūst ilgāk.
Apdares procesā dažkārt izmanto termoreaktīvos sintētiskos sveķus, kam cietēšanas ķīmiskā reakcija notiek paaugstinātas temperatūras ietekmē.…