Koksnes aizsardzība, metožu izvēle

Koksnes antiseptizēšanas līdzekļi
Koksnes un tās izstrādājumu bioloģisko izturību un līdz ar to kalpošanas ilgumu var palielināt divējādi: pirmkārt, radot apstākļus, kuros baktēriju un sēņu attīstība koksnē nenotiek (koksnes žāvēšana un sautēšana) vai, otrkārt, apstrādājot koksni ar speciālām ķīmiskām vielām – antiseptikām, kas iznīcina koksnē esošās baktērijas un sēnes vai arī novērš to veidošanos koksnē.
Antiseptikām jāatbilst šādām prasībām – tām jābūt ļoti toksiskām attiecībā pret sēnēm, bet nekaitīgām cilvēkiem un dzīvniekiem, tās nedrīkst izraisīt metāla koroziju, mainīt savas īpašības un sastāvu kokmateriālu ekspluatācijas laikā, tām viegli jāiesūcas koksnē un nav jāizskalojas no tās, jābūt lētām un pieejamām. Antiseptikām izvirzītās prasības nosaka koksnes un tās izstrādājumu ekspluatācijas apstākļi.
Koksnes antiseptizēšanai izmantojamos savienojumus iedala ūdenī šķīstošajos (erlīts, difants, kofazants, nātrija fluorīds, silīcija un amonija savienojumi), organiskajos šķīdinātājos šķīstošajos (nātrija vai kālija hromāts, donalīts, kofadeks, hroma un cinka savienojumi) un eļļās un smagajos naftas produktos šķīstošajos (antracēneļļa).
Pēc izskalošanās pakāpes antiseptikas iedala viegli izskalojamās, grūti izskalojamās un praktiski no koksnes neizskolajamās.
…