Pasaulē koksnes ieguve gadā ir apmēram 3350 miljonu m3. Apmēram puse no globālās mežu izmantošanas tiek tieši novirzīta enerģijas ieguvei: saka, ka kurināmajam tiek izmantots apmēram 1675 miljonu m3 gadā. Otru pusi izmanto papīra un plātņu ražošanai, celtniecībā un dzīves vides ierīkošanā. Abas šīs puses ir būtiski faktori, kas ietekmē globālās klimata izmaiņas. It īpaši koksne, kas tiek izmantota celtniecībā, palīdz palēnināt klimata pārmaiņu ātrumu, jo koku absorbētais CO2 tajā saglabājas visu tā kalpošanas laiku. Izmantojot nevis neatjaunojamos kurināmos, bet gan bioenerģiju, iespējams pozitīvi ietekmēt enerģijas rezerves un izmešus. [1]
Koksne kā kurināmais
Nozīmīga ir dažādu koksnes kurināmo veidu izmantošana siltumapgādē, dzīvojamo telpu apsildīšanā. Pie kurināmo veidiem var pieskaitīt dažādu koku sugu un mitruma malku. Pozitīvi ir tas, ka arī koksnes atlikumus var lietderīgi izmantot (šķeldas, kokskaidu briketes, granulas u.c.). Sadedzinot koksni rodas atšķirīgs siltuma daudzums, kas atkarīgs no koksnes mitruma, veida, sugas un citiem faktoriem. Sadedzes siltuma mērvienība ir megadžouls, gigadžouls vai kilovatstunda uz kilogramu vai kubikmetru. Piemēram, sausas malkas zemākais sadedzes siltums var būt 9000 MJ/m3 jeb 9 GJ/m3 vai arī 15,5 MJ/kg jeb 4,3 kW×h/kg. [3]
Koksne būvniecībā
Viena no vispopulārākajām sfērām, kur izmanto koksni ir būvniecība. Koku arvien vairāk sāk izmantot mājokļu, bērnudārzu un skolu, reliģisko, administratīvo, kultūras un izstāžu objektu, haļļu un rūpnīcu celtniecībā, kā arī tādu objektu celtniecībā, kas ir saistīti ar transportu - tiltiem, skaņas barjerām, hidroceltniecībai un aizsardzībai no lavīnām.…
