Secinājumi
1. Cilvēce sudrabu iepazina vēlāk nekā zeltu, sudrabošanas tehnika izveidojās samērā vienlaicīgi ar zeltīšanas tehniku.
2. Galvenokārt sudrabošanas materiālu un tehniku pielietojumu var redzēt un pētīt uz liturģiskiem koka objektiem (skulptūras, altāra daļas, ikonas).
3. Sudrabošana ļoti bieži tikusi izmantota kopā ar zeltīšanu – apvienojot un kombinējot abus materiālus uz vienas virsmas (piem., koka baznīcu kokgriezumi Brazīlijas koloniālajā Barokā).
4. Pēc informācijas datiem kokgriezumi parādījās vēlāk nekā sudrabošana. Tomēr jau antīkajā Ēģiptē no koka tika grebti un darināti priekšmeti (mēbeles, sadzīves priekšmeti, lādes, sarkofāgi).
5. Kokgriezumi nav tikai skulptūras un ornamenti. Par kokgriezumiem tiek saukti arī par ksilogrāfijas darbi.
6. Kokgriezumu darināšana ir vienlīdz sarežģīts process kā sudrabošana, kur nepieciešamas zināšanas par materiālu, prasme strādāt ar materiāliem un rīkiem, kā arī pacietība..
7. Līdzīgi kā ar jebkuru polihromijas veidu – arī pirms sudrabošanas ir jāsagatavo un jāuzklāj ļoti gluda un līdzena grunts pamatne.
8. Ūdens sudrabošana ir maz izplatīta, jo izmantotās metodes ir grūtas un sarežgītas.
9. Eļļas sudrabošanas tehnika skaitās vieglāka kā ūdens sudrabošanas tehnika, jo virsma tiek klāta uz eļļas līmmvielas, nevis uz pirms tam rūpīgi sagatavota polimenta slāņiem. Pietam - sudrabojums eļļas tehnikā netiek pulēts, atšķirībā no sudrabojuma ūdens tehnikā
10. Uz plakanām virsmām ir daudz vieglāk strādāt ar pārnesamajām lapiņām, turpretim uz veidojumiem un ornamentiem ir vieglāk strādāt ar brīvajām lapiņā.
11. Sudrabotus priekšmetus tāpat kā sudrabu var uzspodrināt, izmantojot tīru kokvilnu, vati,
vai ahāta akmens rīku.
12. Lapu sudraba plāksnītes ir biezākas par zelta, – tas sudrabošanas procesu padara mazāk sarežģītu, salīdzinot ar zeltīšanas procesu, kur lapiņas ir ļoti plānas un trauslas.
13. Latvijā piedāvātais sudrabošanas instrumentu klāsts nav tik plašs kā ārzemēs piedāvātais. Tāpat arī sudrabošanas instrumenti ir pietiekami dārgi. …
