Referātā tiek apskatīta rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde, tās tirgus un attīstības tendences. Tiek parādīts pēdējo gadu eksporta un importa pieaugums kokrūpniecības pirmapstrādes (zāģmateriālu, saplākšņu, plātņu, celulozes un papīrrūpniecības) un tālākapstrādes (mēbeļu, galdnieku un namdaru izstrādājumu) produktiem. Referātā ir rakstīts par ilgspējīgas mežu apsaimniekošanu Latvijā.
Pielikumā ir pievienotas tabulas, kurās parādīti ekonomiskās attīstības pamatrādītāji, pievienotās vērtības koksnes produktu eksports attiecībā pret apaļkoka eksportu un meža nozares produktu imports un eksports 2000./2001. gadā.
Kokapstrāde ir otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Tā ir nozare ar straujāko izaugsmi neatkarības gados. Kokapstrādes produkcija šajā periodā palielinājusies apmēram 3 reizes.
2002. gadā nozares attīstību nevar raksturot kā strauju. Tās izaugsmes temps (par 5,8%) atpaliek no iepriekšējā gadā sasniegtā (6,3%). Jāatzīmē Latvijas kokapstrādes produkcijas eksporta palielinājums arī uz citām valstīm, t.sk. uz NVS valstīm un Lietuvu. Savukārt iekšējais pieprasījums gada laikā nedaudz samazinājās.
Kokapstrādes pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā 2002.gadā sastādīja 17,0% un attiecībā pret pagājušo gadu kokapstrādes apjoms pieauga par 5,8%.
Uzņēmumu skaits, kuriem kokapstrāde ir galvenā darbības nozare, 2002.gadā bija 1153, no kuriem 14 bija uzņēmumi ar strādājošo skaitu virs 250.
Strādājošo skaits kokapstrādē 2002.gadā bija 18717 cilvēki, jeb 17,1% no apstrādes rūpniecībā strādājošo kopskaita.
Eksporta īpatsvars no produkcijas realizācijas 2002.gadā kokapstrādes nozarē sastādīja 69,5% un salīdzinoši ar 2001.gadu pieauga par 10,3 %.
Pievienotā vērtība uz vienu strādājošo 2001.gadā kokapstrādē bija 7,1 tūkst.Ls, kas bija labāks rādītājs nekā visā apstrādes rūpniecībā (vidēji 6,1 tūkst.Ls).
Nefinanšu investīciju apjoms kokapstrādē 2002.gadā bija 70 104 tūkst.Ls un uz vienu strādājošo tas sastādīja 3,7 tūkst.Ls.…
