Kokaīns ir narkotiska viela, ko iegūst no kokas krūma lapām. Kokaīna hidrohlorīds ir balts pulveris, kuru var iešņaukt, injicēt un smēķēt.
Lietošanas sākumā izraisa nodevīgu veselīguma un spirgtuma sajūtu. Gan fiziskas, gan psihiskas atkarības kombinācija rada priekšnoteikumus abstinences sindromiem, kas rodas kokaīna lietošanas rezultātā.
Abstinence izpaužas galvenokārt tā saucamajā “sabrukumā”- baiļpilnā un smagā depresijā, ko iespējams likvidēt vienīgi ar kokaīna papildus devas lietošanu. Dažkārt kokaīna blakusefektu mazināšanai to kombinē ar heroīnu. Šādas kombinčijas pārdozēšanas gadījumā rada letāla iznākuma risku.
Reizēm, bet reti, kokaīnu injicē un reizēm, arī reti, to smēķē vai ierīvē smaganās. Visbiežāk to osta vai "šņauc". Niecīgu daudzumu pulvera uzkaisa uz spoguļa un ar žiletes asmeni izveido "līniju" (saka arī "sitienu", hit). Pēc tam to ievelk nāsīs caur kokteiļa salmiņu vai sarullētu papīru (vai banknoti, ja gribas padižoties). Asinīs kokaīns nonāk caur deguna gļotādu. Kokaīnu iegūst no kokas krūma (Erythroxylon coca), kas aug Dienvidamerikā Andu kalnu nogāzēs, kā arī Āzijā – Javas salās un Šrilankā. Kokas krūmi parasti sasniedz 1 m augstumu, tiem ir cietas ādainas lapas, kuras novāc 3-4 reizes gadā. Tās satur 0,5-2,5% aktīvās vielas kokaīna.
Kokas lapu košļāšana ir izplatīta Andu kalnu indiāņu vidū, kuri tās košļā kopā ar pelnu un kaļķu maisījumu, vai ar citronu, tik ilgi, kamēr košļājamā masa pieņem lodītes formu. Kokaīna iedarbība, kas izdalās no kokas lapas, turpinās 40 minūtes. Indiāņi dienā vidēji izlieto 50-100gramus kaltētu lapu saņemot līdz 400 mg kokaīna. Nepārtrauktās košļāšanas dēļ daudziem indiāņiem pat izmainās sejas vaigu forma. …
