Pārsegumi ir horizontāli ēkas elementi, kuriem uzticētas divas funkcijas – nesošā, jo tie uzņem ekspluatācijas slodzes, un norobežojošā, jo pārsegumu “pīrāgs” nodrošina skaņas un siltuma izolāciju, un vienlaikus tie ir griesti un grīda. Kā nesošām konstrukcijām tiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai uzņemtu pastāvīgās un mainīgās slodzes, kas noteiktas celtniecības normās. Pārsegumiem jābūt pietiekami stingriem, lai slodžu iedarbībā tie pārāk neizliektos un nesvārstītos un nodrošinātu normālus ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar celtniecības normām.[1]
Kā norobežojošām konstrukcijām pārsegumiem jānodrošina nepieciešamo skaņas un situma izolācija. Siltumizolāciju izveido bēniņu un pagrabu pārsegumiem un viegliem efektīviem siltumizolācijas materiāliem. Pārsegumiem ir jābūt ugunsdrošiem un ilggadīgiem, ko panāk pareizi izvēloties pārseguma materiālus un konstrukciju atbilstoši ēkas ugunsdrošības un ilgizturības pakāpei. Tie jāveido ar minimālo konstruktīvo augstumu, jo no tā atkarīgs visas ēkas augstums un celtniecības izmaksa. Būvniecības laikā uzmanība jāpievērš ne tikai funkcionalitātei, bet arī estētiskām un arhitektoniskām prasībām, kas tiek izvirzītas pārsegumu gludajām virsmām — grīdām un griestiem.
Koka pārsegumi individuālajā būvniecībā ir visvairāk piemēroti, jo tos var izveidot pašu spēkiem, neizmantojot cēlējmehānismus. Turklāt koka pārsegumi ir viegli, pietiekami izturīgi un ērti izveidojami. Koka siju pārsegumu pielietošana ir visplašākā – tos izmanto koka karkasu ēku būvniecībā, mūra ēku starpstāvu risinājumos un citur. Galvenie to trūkumi-nelabvēlīgos apstākļos koksne ir pakļauta trupēšanai un degšanai.…