Koka konstrukcijas un savienojumi / Referāts / ID: 622258

Autors: DC (15)

Vērtējums:

Publicēts: 02.03.2011.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 6 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Brusu savienojumi ar tapām un līmi	4
1.1.	Savienojumi platumā	6
1.2.	Savienojumi garumā	9
1.3.	Stūra savienojumi	11
1.4.	”T” veida savienojumi	13
1.5.	Kastes stūru savienojumi	14
1.6.	Krustenisks savienojums	17
1.7.	Triju brusu savienojums	17
2.	Izjaucami savienojumi ar tapām bez līmes	19
3.	Rāmji un kastes	20
	Izmantotā literatūra	23

Darba fragmentsAizvērt

Brusas savā starpā var savienot ar dažādiem savienojumiem. Savienojumus, kuros vienas detaļas daļa blīvi ieiet otrā detaļā izveidotā padziļinājumā, sauc par tapu savienojumiem. Salīmējot ar tapu savienojumiem detaļām izveido tapas, tapu starpas, dobumus, urbumus, ierievjus, rievas.
Tapa ir brusas galā izveidots izcilnis, kuru ievieto otrā brusā izveidotā dobumā (tapas starpā vai urbumā). Tapas formai un izmēriem jāatbilst dobuma vai tapas starpas izmēriem.
Dobumā un tapas starpā ievieto plakanu tapu, bet urbumā ievieto apaļu tapu. Dobuma un urbuma dziļumam jābūt vismaz par 2...3 mm dziļākam par tapas garumu, kuru tajā ievietos. Tas nepieciešams, lai koksnei būtu iespēja briest.
Tapas starpu veido brusas galos. Rievu izveido visā brusas garumā, lai tajā ievietotu ierievi.
Ierievis ir izcilnis ir visā brusas garumā un tam jāatbilst rievai.
Ja veido rievas savienojumu ar iedzītni, tad iepriekš abām detaļām jāizveido vienāda rieva. Šie savienojumi rūpīgi jāsalīmē, jo no līmējuma kvalitātes ir atkarīga savienojuma stiprība.
Savienojumu izturība ir atkarīga no līmvirsmas laukuma un no tā, cik blīvi savienojumā ievietotas detaļas. Vajadzīgo blīvumu iegūst izvēloties savienojumiem atbilstošas sēžas.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −3,98 €