Koku var apstrādāt un izmantot ķīmiskiem paņēmieniem, iegūstot kā beigu ražojumus dažādas vielas, kuras rodas no koksnes, kad tā sairst savās ķīmiskās sastāvdaļās. Kā šādi koksnes ķīmiskās izmantas galvenie produkti būtu mināmi: koka ogles, darva, terpentīns, koka spirts, etiķskābe, kalifonijs, skuju ekstrakts, miecvielas.
Koka ogļu iegūšana bedrēs un sārtos.
Koka ogles var iegūt dažādiem paņemieniem. Visvienkāršākie paņēmieni ir tie, kuri piemēroti vienīgi ogļu iegūšanai, neizmantojot nemaz pārējās koksnes ķīmiskās sairšanas vielas. Pie šādiem pirmatnējiem koksnes izmantas veidiem pieskaitāma koka pārogļošana bedrēs vai sārtos. Kā vienā, tā otrā gadījumā pārogļojamā koka sadedzināšana izdarāma ar samazinātu gaisa pieplūdi, kas aizkavē koka galīgu sadegšanu un lēnā gruzdēšanā pārvērš koku ogles.
Bedres ogļu dedzināšanaiparasti izrok apaļas, līdz 2 metru caurmērā un ap 1,5 m dziļas. Šādas bedres apakšējo trešdaļu piepilda ar vieglākai aizkuršanai piemērotu koku, kā saskaldītiem sveķainiem celmiem, zariem, sausiem žagariem, kurus visus tad aizdedzina. Kad tie labi iedegušies, tad šādu bedres dibenā kvēlojošu ugunskuru apkrauj ar ogļu dedzināšanai nolemto rupjāko koka materiālu, cenšoties degšanas gaitu pēc iespējas lēnināt un neļaujot kokam degt gaišās liesmās. Ja iesākas pārāk strauja degšana, tad bedres saturu pārklāj ar jaunu koka pildījumu, līdz ar to panākot zināmu liesmu apslāpēšanu.
Kad bedre visa piepildīta kvēlojošām oglēm un kokiem, kuri draud uzliesmot pilnīgai sadegšanai, bedres virsu pārklāj ar velēnām un zemēm, zem kādas segas turpinājas koka gruzdēšana un pārogļošanās. Pēc stundām 24 bedres saturs izkvēlis un ogles bedrē apdzisušas, kādēļ no tām var noraust velēnas un zemes, lai iegūtu bedri pildošās ogles, kā koka visvienkāršākās ķīmiskās izmantas produkti. Šādās bedrēs koka degšana norisinās nevienmērīgi, un tā grūti rēgulējama, kādēļ arī ogļu dedzināšana bedrēs saistīta ar samērā lieliem koka zaudējumiem, tam vai nu galīgi sadegot, vai arī nepilnīgi pārogļojoties.…
