Koks ir plaši izplatīts dabiskais materiāls, kam raksturīgs vieglums, izturība un skaists ārējais izskats. Koku var viegli apstrādāt ar dažādiem instrumentiem. Šo īpašību dēļ no koka gatavo visdažādākos priekšmetus. Koku plaši izmanto būvdetaļu (logu, durvju, grīdu, starpsienu u. c.) ražošanā. No koka izgatavo mēbeles, kastes, traukus, darbarīkus un daudzus citus sadzīves priekšmetus. Lietojot dažādus mākslinieciskās apdares paņēmienus, no koka darina skaistus lietišķās mākslas izstrādājumus: Šķīvjus, vāzes, svečturus, kārbas utt. Tātad bez koka izstrādājumiem nav iedomājama mūsu dzīve.
Strādājot ar koku, var izgatavot interesantus un lietderīgus izstrādājumus: svečturus, dekoratīvus šķīvjus, vāzes u. c. To izgatavošana pilnīgāk apgūstama pulciņu nodarbībās. Tikai neatlaidīgā darbā veidojās labs aroda meistars, kura izgatavotie priekšmeti sagādā prieku sev un citiem.
Koks kā ekoloģiski tīrs materiāls ir liela Latvijas bagātība. Pēc dažādiem koka izstrādājumiem arī nākotnē būs liels pieprasījums visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas labāk apgūt dažādus kokapstrādes veidus, lai varētu izgatavot skaistus, gaumīgus, derīgus koka izstrādājumus. Šeit iespējas ir visplašākās. Viss atkarīgs no paša radošās pieejas un meistarības.
Kursa projekta mērķis – izgatavot virtuves galdu, izmantojot dažādu tehniku.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīts sekojošs uzdevums: izpētīt literatūru par koksnes sagatavošanas priekšnosacījumiem mēbeļu izgatavošanā.
Kokmateriāli neapšaubāmi ir vieni no senākajiem un labākajiem būvmateriāliem. Gadsimtiem ilgi krātas zināšanas par koku pareizu ciršanas laiku un žāvēšanu, ēku izvietojumu un konstrukciju izvēli atbilstoši vides īpatnībām, tādēļ koka mājokļu un mēbeļu mūžs bieži vien pārsniedz gadsimta robežu. Koka materiāla plašo pielietojumu nosaka koka relatīvi lielā stiprība, mazā siltumvadītspēja, augsta salizturība, kā arī izturība pret skābju un sāļu iedarbību. Tomēr vienlaikus ar pozitīvām īpašībām kokmateriāliem piemīt arī daudz trūkumu: trupe un koksngraužu ietekme, degamība, deformācija, mainoties mitrumam ( uzbriešana, rukums, samešanās), anizotropija (t. i., fizikālo īpašību atšķirība dažādos virzienos), plaisas, zari u. c.
Dažus trūkumus, piemēram, trupi, koksngraužu ietekmi un degamību, var daļēji novērst, lietojot ķīmiskās aizsardzības līdzekļus un veicot konstruktīvus pasākumus ( attālinot koka elementus no augstas temperatūras avotiem, novēršot tosamitrināšanās iespēju u. tml.), tomēr ar pārējiem trūkumiem nākas rēķināties, koksni izvēloties, apstrādājot, glabājot un ekspluatējot.…
