Vispārīgas ziņas par dēļu grīdām
Dēļu grīdas segums pieder pie gabalmateriālu grīdas konstrukcijas. Dēļus grīdas segumam sāka izmantot jau sen, bet arī tagad no dēļu grīdām neatsakās, jo dēļu grīdai piemīt daudz labu īpašību. Dēļu grīda ir silta, stingra, izturīga un klusa. Dēļu segumu ierīko praktiski visās dzīvojamas telpās, kā arī noliktavās, saimniecības telpās un pagaidu ēkās. Tomēr, neskatoties uz daudzām labajām īpašībām, dēļu grīdai ir arī savi trūkumi: ekspluatācijas laikā tā periodiski jākrāso, tā ir degtspējīga un pakļauta trupei, kā arī dēļu grīdas izveidošana ir darbietilpīgs process. Ieklāšanas darbietilpība - 0,6 cilv. st. uz 1 m2. [4]
Deju grīdu ierīko no sausiem 29 vai 37 mm bieziem, 74-124 mm platiem ēvelētiem un gropētiem dēļiem, tos pienaglojot pie gulšņiem vai sijām. Dēļu grīdu ierīkošanai galvenokārt lieto skuju koku materiālus – priedi un egli. [2]
Priedes koksne ir izturīga un labi pretojas mitruma ietekmei. Koksne ir mīksta, taisnšķiedraina, iturīga pret trupi, labi apstrādājama ar instrumentiem. Mežā augošai priedei stumbra resgalī pamatā nav zaru, tāpēc priedes koksne ir vislabākā koka inženiertehnisko konstrukciju celtniecībā. Piedēs mīnuss ir tas, ka tā reaģē uz saules gaismu, tāpēc tā ir noteikti jāpārklāj ar laku vai beici. Egles koksne ir salīdzinājumā ar priedi ir mīkstāka un mazāk izturīga pret trupi, sliktāk uzsūc antiseptikas, ir grūti apstrādājama cieto zaru dēļ. [7]
Noliktavās, saimniecības telpās un pagaidu ēkās grīdu var ieklāt arī no neēvelētiem un negropētiem dēļiem, ko atkarībā no platuma pienaglo pie katra gulšņa ar divām vai trīs naglām. Dēļu grīdas konstrukcija ir atkarīga no tā, vai tā atrodas pirmajā stāvā vai tiek balstīta uz starpstāvu pārseguma. [2]
…