Secinājumi
Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts - izpētīta Rīgas Pārdaugavas koka arhitektūras veidošanās un attīstības vēsture un izprasta tās unikalitāte.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir sasniegti izstudēta un izanalizēta literatūra par koka arhitektūru Rīgā, izveidots ekskursijas maršruts par koka arhitektūras pieminekļiem Kalnciema ielā un Ķīpsalā
1. Rīgas Pārdaugavas koka arhitektūra galvenokārt, attīstījusies 18. - 20.gs;
2. Pārdaugava līdz 18.gs. bijis Rīgas lauku novads;
3. Koka arhitektūra ir īpaša ar savu arhitektonisko daudzveidību un ar ēku augsto detaļu kultūru kā arī ar to, ka līdzīgi koka arhitektūras ansambļi Eiropā nav.
4. Plostnieku, zvejnieku darbības rezultātā radās Rīgas priekšpilsētas Torņakalns, Āgenskalns, Iļģuciems, Ķīpsala.
5. Paraugfasāžu tipa koka ēkas Rīgā ir maz, tās galvenokārt, saglabājušās Torņakalnā;
6. Paraugfasāžu tipa koka ēkas Rīgā sāka celt 1812. gadā to skaits sasniedzis apmēram 1000, bet leilākā daļa nodegušas ugunsgrēkos;
7. 18. un 19.gs. Rīgas bagātākie iedzīvotāji sāka celt koka muižiņas ārpus Rīgas pāri Daugavai, līdz mūsdienām saglabājušās Hartmaņa muižiņa, Švarcmuiža, Bišumuiža, Nordeķu muiža, Strazdumuiža, Bloka un Volfšmitas muižiņas;
8. 18.gs. otrajā pusē uzbūvētais tirdzniecības ceļš veicinājis Pārdaugavas strauju attīstību;
9. Zvejnieki, pārcēlāji, enkurnieki, kuģu izkrāvēji un iekrāvēji dibināja savus ciematus Daugavas kreisajā krastā;
10. Pārdaugavas attīstību negatīvi ietekmējuši: Lielais Ziemeļu karš, pulkveža Samuela Kordona zemes nocietinājuma izveide un Napoleona kara gājiens uz Maskavu.
11. Rīgā koka ēku būvniecība sākās 18.gs. un tām raksturīgs klasicisma stils;
12. 19.gs. sākās Rīgas priekšpilsētu paraugfasāžu koka apbūve, tās tika nodedzinātas, baidoties no Napoleona Bonoparta uzbrukuma Rīgai.
13. 19.gs. 70.-80. gadu koka apbūvei raksturīga augsta detaļu kultūra;
14. 19.gs. nogalē, koka arhitektūra bija ļoti populāra arī bagāto rīdzinieku vidū, jo tā bija ekoloģiska un dabai draudzīga mājvieta;
…