Kognitīvā mācību modeļa analīze

Mūsdienu kognitīvā teorija pauž uzskatu, ka cilvēki parasti ir mērķtiecīgi indivīdi, kas meklē zināšanas un kam ir augsti attīstīta spēja organizēt informāciju.
Kognitīvie jeb izziņas mērķi attiecas uz intelektuālajiem procesiem, kurus audzēkņi izmanto, piemēram, pārveidojot matemātikas uzdevuma tekstu atbilstošos matemātikas simbolus un veicot attiecīgi intelektuāli pakārtotus uzdevumus, lai nokļūtu pie atrisinājuma.
Kognitīvie jeb izziņas rezultāti ir mācību rezultāti, kuri saistīti ar kognitīvo jomu, piem., pareizrakstība, matemātiskās prasmes, lasītprasme.
Kognitīvais mācību modelis akcentē konceptuālo izpratni un domāšanas spēju. Mācību procesā bieži tiek izmantoti konkrēti materiāli ( baterijas un spuldzes elektriskajām ķēdēm, kompleksu sistēmu modelēšanu informātikā). Izziņa tiek pētīta nevis ar kādas vienotas teorijas starpniecību, bet no 6 galveno viedokļu skatupunktiem: prāta informācijas apstrādes modelis; metakognīcija; aktīvi, nozīmes piesātināti mācīšanas modeļi un pieejas; konstruktīvistu skatījums; problēmu risināšanas pieeja; situātīvā izziņa. Šajā mācību modelī skolotājam vairāk rūp audzēkņa radītie garīgie modeļi apgūstamajai vielai. Kognitīvisti dod priekšroku vērtēšanas metodēm, kas prasa konstruktīvas atbildes, - domrakstiem, rakstiskiem ziņojumiem, projektiem, apkopojumiem, - visam, kas var atklāt audzēkņa konceptuālo izpratni daudz labāk nekā tradicionālie testi ar atbilžu izvēli.
Konstruktīvie procesi ir īpaši spēcīgi grupu apstākļos, kur katram dalībniekam jāizloba jēga no kompleksās sociālās mijiedarbības, kurā viņš iekļauts.

…