Šajā referātā pastāstīšu par kognitīvo attīstību jaundzimušā un zīdaiņa vecumposmā.
Kognitīvā attīstība ir izziņas spēju attīstība, kas nosaka bērna vienotās sensormotorās attīstības līmeni.
KUSTĪBA.
Viena, iespējams pati svarīgākā bērna velme ir iemācīties pašam tikt galā ar savu ķermeni, apgūt to.
Jau pirmajā dzīves nedēļā bērns sāk aktīvi kustēties. Sākumā viņi kustina roku un kāju pirkstus, savelk seju jocīgās grimasēs, kustina mēli. Kustības ne tikai rosina attīstīt mazuļa muskuļus, bet palīdz arī galvas smadzenēm, psihei un intelektam. Apgūstot jaunas kustības, mazulis pats priecājas tām līdzi, smejas.
Pirmajos trīs mēnešos kustības ir haotiskas, nenoteiktas. Mazulis mācās noturēt galviņu, pacelties uz elkoņiem.
1.mēnesis. Mazulis guļ vairāk nekā ir nomodā. Vērojams tveršanas reflekss. Plaukstas ir viegli atvērtas. Mazulis jau spēj nejauši pielikt rociņu pie mutes. Bieži vien viņš bāž mutē visu plaukstiņu vai arī tikai īkšķi.. To nevajadzētu liekt, jo tas ir viens no svarīgākajiem pasaules izzināšanas veidiem.
Parasti zīdainis raud, kad grib ēst, ir noguris vai arī viņam sāp. Pēc dažām nedēļām raudāšanas intonācijā var sadzirdēt nianses. Izsalkums un sāpes izraisa skaļu, nepārtrauktu raudāšanu. Turpretī, ja mazais ir noguris, raudāšana ir maigāka, lūdzošāka.
2.mēnesis. Zaudējot līdzsvaru, bērns cenšas pielāgoties jaunai situācijai. Guļot uz vēdera, viņš atbalstās uz apakšdelmiem un uz desmit sekundēm spēj pacelt galviņu. Guļot uz muguras, mazulis spēj īslaicīgi noturēt galvu taisni uz pakauša un pat pagriezt galvu uz sāniem. Bērnam izdodas pacelt abas rokas, bet viņš vēl nevar tās salikt kopā. Mazais bieži bāz mutē plaukstas vai arī īkšķi. Plaukstas parasti ir nedaudz atvērtas.
3.mēnesis. Ar trešo mēnesi noslēdzas zīdaiņa attīstības pirmais posms. Ir izzuduši primārie refleksi arī palmārais tveršanas reflekss ir vājš. Gan pozā guļot uz vēdera, gan uz muguras zīdainis jau ir stabilāks. Guļot uz vēdera, zīdainis arvien labāk spēj kontrolēt savu galviņu. Viņš to var pacelt un noturēt vismaz minūti. Mazais aktīvāk spārdās. Kustības kļūst arvien koordinētākas, reti kad guļ, mierīgi un bieži maina ķermeņa stāvokli. Plaukstas ir atvērtas . Mutē vairs nebāz tikai īkšķi vai tikai atsevišķu pirkstu. Bērns sāk arī apzināties sevi, jo ar rociņām aptausta savu ķermeņi un drēbītes. …
