Kognitatīvā mācību modeļa analīze

Kognitīvais (kvalitatīvais) modelis respektē audzēkņu izpratnes veidošanos, tas ir sarežģīts mācību process, kur tiek ietvertas spējas risināt problēmas, intuīcija, iztēle un uztvere. Pedagogi uzskata, ka mācīšanās rezultātu nevar novērtēt objektīvi, bet tikai subjektīvi. Šīs filozofijas pamatus ir izstrādājis Ž Piažē. To pedagoģiskajā darbībā ir izmantojusi M.Montesori. Kā zināms, viņa iekārtoja tādu mācību vidi, kas motivēja bērnus noteiktai darbībai. Te nozīmīga ir zināšanu kvalitāte nevis kvantitāte, katrs mācās savā tempā.
Kognitīvais mācību modelis akcentē konceptuālo izpratni un domāšanas spēju. Mācību procesā bieži tiek izmantoti konkrēti materiāli ( baterijas un spuldzes elektriskajām ķēdēm, kompleksu sistēmu modelēšanu informātikā). Izziņa tiek pētīta nevis ar kādas vienotas teorijas starpniecību, bet no 6 galveno viedokļu skatupunktiem: prāta informācijas apstrādes modelis; metakognīcija; aktīvi, nozīmes piesātināti mācīšanas modeļi un pieejas; konstruktīvistu skatījums; problēmu risināšanas pieeja; situātīvā izziņa. Šajā mācību modelī skolotājam vairāk rūp audzēkņa radītie garīgie modeļi apgūstamajai vielai. Kognitīvisti dod priekšroku vērtēšanas metodēm, kas prasa konstruktīvas atbildes, - domrakstiem, rakstiskiem ziņojumiem, projektiem, apkopojumiem, - visam, kas var atklāt audzēkņa konceptuālo izpratni daudz labāk nekā tradicionālie testi ar atbilžu izvēli.
Konstruktīvie procesi ir īpaši spēcīgi grupu apstākļos, kur katram dalībniekam jāizloba jēga no kompleksās sociālās mijiedarbības, kurā viņš iekļauts.
Kognitīvie jeb izziņas rezultāti ir mācību rezultāti, kuri saistīti ar kognitīvo jomu, piem., pareizrakstība, matemātiskās prasmes, lasītprasme.…