Visuma telpa ir veidota no ļoti sīkām daļiņām, ko sauc par atomiem. Sengrieķu filozofs Dēmokrits 4.gs.p.m.ē uzskatīja, ka atoms ir mazākā “esamības“(vielas) daļiņa. Aptuveni pirms 2500 gadiem grieķu filozofi strīdējās par atomu vielas uzbūvi. Viena domātāju grup- atomisti - uzskatīja: ja būtu iespējam vielu sadalīt arvien sīkākās un sīkākās daļiņās, beidzot iegūtu tik mazu daļiņu, ka to tālāk sadalīt nebūtu iespējams. Vārds atoms radies no grieķu vārda atomos, kas nozīmē “nedalāms” un tam ir sena izcelsme.
Laikā starp 1803. un 1807. gadu angļu ķīmiķis Džons Daltons šīs idejas tālāk attīstīja savā vielas atomārās uzbūves teorijā. Viņš uzskatīja, ka atoms nevar radīt un iznīcināt, un ka atomi ir savstarpēji vienādi un ķīmiskās reakcijās nemainās. Tīrā ķīmiskā elementā visi atomi ir vienādi un Daltons uzskatīja, ka atomiem ir sīku lodīšu veids.
1.2 Mūsdienu atomu uzbūves teorija
Džona Daltona teorijā nekas nebija runāts par atomu uzbūvi. 1897. gadā tika atklāta pirmā elementārdaļiņa, kas ietilpst atomu sastāvā. To nosauca par elektronu. 1911. gadā angļu fiziķis Ernests Rezenfords (1871 – 1937) atklāja, ka katram atomam ir blīvs pozitīvi lādēts kodols un ieteica planetāro atomu modeli. Lai izskaidrotu atomu elektromagnētiskās starojuma īpatnības, planetāro atomu modeli tālāk pilnveidoja dāņu fiziķis Nilss Hendriks Bors (Bora teorija). Šī gadsimta 30 – ajos gados radās kvantu mehānika, kuras ietvaros tagad tiek izskaidrotas ar atoma kodola uzbūvi saistītas vielu elektriskās, magnētiskās, optiskās un citas īpašības. 1932. gadā atklāja neitronu.
Mūsdienu atomu uzbūves teorija apgalvo, ka atoms sastāv no kodola, kuru veido protoni un neitroni, un elektroni, kas pārvietojas ap kodolu. Neitronu un protonu masa ir vairāk nekā 1800 reižu lielāka par elektrona masu. Protoniem ir pozitīvs lādiņš, elektroniem- negatīvs, bet neitroniem lādiņa nav.
Elektroni kustas ap kodolu pa noteiktām orbītām. Tas tādēļ, ka pastāv elektriska pievilkšanās starp elektrona negatīvo lādiņu un kodola protonu pozitīvo lādiņu. Neitroni palīdz saturēt kodolu kopā. Ja to nebūtu, pozitīvie lādētie protoni cits citu atgrūstu.
Atomu uzbūves teorijas ir modeļi, ko zinātnieki lieto, lai izskaidrotu savus eksperimentus. Lai cilvēks redzētu atomu, tas būtu jāpalielina 100 milj. reižu, lai iegūtu attēlu ar viena centimetra diametru, tās atomi ir tukša telpa. Mūsdienu atomu uzbūves teorija arī uzsver, ka elektroni kustas pārāk ātri, lai varētu noteikt to atrašanās vietu atomā ar zināmu precizitāti. Tie ir kā negatīva lādiņa mākonis, kas apņem kodolu.…
