Atoms ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības un nav sīkāk dalāms. Atomi veido matēriju mums visapkārt.
Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:
elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa;
neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu. To skaits nosaka ķīmiskā elementa piederību - nosaukumu.
Protoni un neitroni kopā veido atoma kodolu.
Pēc Ernesta Rezenforda eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks Dmitrijs Ivaņenko un vācu zinātnieks Verners Heizenbergs izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nuklonu (latīņu valodā nucleus nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Reālā atomu kodolu masa ir nedaudz mazāka par tā nuklonu (protonu+neitronu) masu summu, šo starpību sauc par masas defektu, tas raksturo atoma kodola stabilitāti un nuklonu saites enerģiju.
Praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir 10−10m, bet kodola diametrs ir tikai 10−15m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs.
Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons.
Ķīmisko elementu atomu masu izsaka atommasas vienībās u (u=1,6606*10-27kg). Atoma masu, kas izteikta atommaas vienībās, sauc par relatīvo atommasu. To apzīmē ar simbolu- Mr .
Vieglākajam ķīmiskajam elementam ūdeņradim atommasa Mr = 1,00782 ~ 1,008 , bet smagākajam Mr ~ 273 . …
