Kodolfizika

Ato­ma cen­trā at­ro­das ko­dols, kas ir iz­vei­do­jies, mij­ie­dar­bo­jo­ties pro­to­niem un ne­it­ro­niem. Tā­pēc abām šīm da­ļi­ņām lie­to arī ko­pī­gu no­sau­ku­mu – nuk­lo­ni (no lat. nu­ce­lus- ko­dols). Ņe­mot vē­rā to, ka ār­kār­tī­gi spē­cī­gā sav­star­pē­jā ie­dar­bī­ba nuk­lo­nus ir zi­nā­mā mē­rā pār­vei­do­ju­si un tā­pēc ko­dols ne­pa­vi­sam nav vien­kāršs nuk­lo­nu sa­ko­po­jums, pa­ras­ti to­mēr sa­ka, ka ko­dols sa­stāv no pro­to­niem un ne­it­ro­niem.


Ato­ma ko­do­la uz­bū­ve
Ato­ma ko­dols sa­stāv no da­ļi­ņām, ko sauc par nuk­lo­niem. Ir di­vu vei­du nuk­lo­ni - pro­to­ni un ne­it­ro­ni. Ato­ma ko­do­lam ir po­zi­tīvs lā­diņš. Tā vēr­tī­bu no­sa­ka ko­do­lu vei­do­jo­šo pro­to­nu skaits X. At­tie­ci­not pret vie­na pro­to­na lā­di­ņu, ato­ma ko­do­la lā­diņš ir +X. Tā, pie­mē­ram, skā­bek­ļa ato­ma ko­do­la vei­do­ša­nā ir pie­da­lī­ju­šies 8 pro­to­ni un tā­pēc ko­do­la lā­diņš ir +8.…