1) Pētījuma problēma. Tās aktualitāte.
Mūsu pētījumā mēs pievēršamies jauniešu auditorijai (vecums – 18-25 gadi; vidējā, augstākā izglītība). Šajā pētījumā mēs
noskaidrosim jauniešu vēlmes attiecībā uz žurnālu saturu un kvalitāti, to daudzveidību. Uzklausīsim arī profesionāla
žurnālista – kāda žurnāla galvenā redaktora uzskatus par esošajiem jauniešu žurnāliem.
Mūsu sabiedrībā pastāv vairāki žurnāli, kuri apskata sekojošas, jauniešiem svarīgas tēmas – karjera, intīmās problēmas,
mode, mūzika, sevis pierādīšana pārējiem, tomēr nav viena žurnāla, kas aptvertu visas šīs tēmas. Mēģināsim noskaidrot
kurš žurnāls pēc jauniešu domām ir visaptverošākais, un vai Latvijas auditorijai nepieciešams vēl kāds uzlabots variants.
Ikviens jaunietis vēlas atrast kaut ko savu, tātad arī savu žurnālu, kurā varētu apskatīt visas sev interesējošās tēmas.
2) Hipotēze.
Latvijas jauniešu (18-25 gadi; vidējā – augstākā izglītība) vēlmes pārsvarā saistās ar karjeru, intīmajām problēmām,
modi, mūziku, sevis pierādīšanu pārējiem. Tieši šīs tēmas jaunietis arī sagaida no viņam domātiem izdevumiem.
3) Pētījuma mērķi. Uzdevumi, lai sasniegtu mērķi.
- Mērķi:
1) Uzzināt jauniešu vēlmes un uzskatus par jau esošajiem Latvijas jaunatnes žurnāliem;
2) Pierādīt vai tiešām jaunietim vissvarīgākās ir lietas, kas saistās ar karjeru, intīmajām problēmām, modi,
mūziku, sevis pierādīšanu pārējiem;
3) Apkopojot pētījuma rezultātus noskaidrot esošos jauniešu un žurnālistu priekšstatus par auditorijas vēlmēm.
- Uzdevumi:
1) Veikt dziļās, strukturētās intervijas ar:
a) jauniešiem, kuri nestudē žurnālistiku (3 studenti);
b) jaunieti, kura studē žurnālistiku un strādā jauniešu izdevumā (1 studente);
c) profesionālu žurnālistu – jauniešu žurnāla galveno redaktori.
2) Veikt iegūto datu analīzi.
3) Izdarīt secinājumus vai jaunietim ir svarīgi tas, ko viņš lasa jauniešu žurnālos. (Piez. – Netiešs secinājums no
respondentu atbildēm)
4) Ja pierādās mūsu izvirzītā hipotēze, tad secinām par jauniešu auditorijas vēlmēm.
Metodoloģiskais virziens:
Dziļās, strukturētās intervijas, tātad kvalitatīvā pētīšanas metode.
1. UZDEVUMS
Dziļās, strukturētās intervijas ar:
a) Trijiem žurnālistiku nestudējošiem jauniešiem – Lieni Krūmiņu, Kristīni Ozoliņu un Ronaldu Briedi;
a) Žurnāla “S” žurnālisti Initu Silu;
b) Žurnāla “Sīrups” galveno redaktori Guntu Barbāni.
Inita Sila, žurnāls “S”, žurnāliste, 20 gadus veca, studē žurnālistiku LU, cer kļūt par laba sieviešu žurnāla galveno
rektori
- Kādas ir jūsu patreizējie dzīves svarīgākie mērķi?
- Man ļoti svarīga ir karjera, tādēļ cenšos daudz mācīties un arī strādāt savā izvēlētajā jomā. Svarīgas ir arī
attiecības ar puišiem, jo manuprāt katram vajadzīgs ir savs cilvēciņš. Svarīgi arī labi izskatīties, jo man patīk būt
uzmanības centrā, tā lai visi mani ievērotu. Es nevarētu būt pelēkais zvirbulis, ko pamana tikai tad, kad uzkāpj tam
virsū. Gribas, lai viss manā dzīvē izdodas un gribu ātrāk pabeigt augstskolu, lai varētu pilnībā nodoties karjerai.
- Vai par jūsu pieminētām tēmām vēlaties lasīt jauniešu izdevumā?
- Pat ļoti labprāt, jo katru žurnālā izlasīto tēmu mēģinu sasaistīt ar sevi. Piemēram, ja raksta par kādu
problēmu, tad es atsaucu atmiņā, ka arī mani šī problēma ir skārusi un līdz ar to man ir interesanti. Bieži vados pēc
žurnālā izlasītiem padomiem karjeras jautājumos – kā pasniegt sevi pārrunās, kā pareizi rakstīt CV u.tml.
- Kā jūs vērtējat savam vecumam piemērotos izdevumus?
- Man šķiet, ka viņi ir tīri labi, tomēr vienmēr sanāk pirkt vairākus žurnālus, jo vienā nav tas, kas ir otrā
publicēts, tādēļ sanāk palieli tēriņi. Tomēr ir žurnāli, ko neuzskatu par jauniešu žurnāliem – “Una” ir vecākām
sievietēm, “Ieva” ir domāta mājsaimniecēm – es taču nesēdēšu mājās un neadīšu, kā arī ar ēdiena gatavošanu neaizraujos.
…
