Knuts Hamsuns (Knuts Pedersens) dzimis 1859 4. augustā Norvēģijas visiedē, Gudbrandadas apvida Lomas ciemā, trūcīga drēbnieka ģimenē. Labāku dzīvi meklējot, Pedersenu ģimene 1863. g. dodas uz Norvēģijas ziemeļiem un apmetas Hamarejas pussalā, Hamsunu mājās. Šo nosaukumu K. Hamsuns vēlāk izvēlējās par pseidonīmu.
Lai atviglotu ģimenes materiālo stāvokli, deviņu gadu vecumā K. Hamsunu nodod pie tēvoča, Hamarlejas mācītāja, kas zēnam liek strādāt smagu darbu. 1874. g. vecāki nosūta dēlu atpakaļ uz dzimto Lomu, kur viņš uzsāk mācekļa veikalnieka gaitas . No 1875, līdz – 1878. G. K. Hamsuns izmēģina visdažādākos amatus – strādā par šķirotāju, algādzi, ogļraci, ceļa strādnieku, kurpnieka mācekli, ceļojošu skolotāju. Viņš staigā Norvēģiju krustām šķērsām. Ciema skolā K. Hamsuns iemācās tikai lasīt un rakstīt, turpmāk zināšanas viņš iegūst no grāmatām.
Par K. Hamsuna literatūras darbības sākumu uzskata 1877. gadu, kad aklātībā parādās stāsts ”Mīklainais cilvēks”. Viņa pirmajos darbos jūtama gan B. Bernsona, gan lētās literatūras ietekme.
Cerībā uzsākt literāta gaitas K. Hamsuns divdesmit gadu vecumā brauc “dienvidu virzienā iekarot pasauli”. Kopenhāgenā neko nepanācis, viņš 1880. g. dodas uz Kristiāniju (Oslo). Kad neveicas arī šet viņš divus gadus ir ceļa strādnieks, vēlāk – ceļa materālu kontrolieris.
1882. gadā K. Hamsuns aizbrauc uz Ameriku, tur strādā par algādzi un pārdevēju, līdz saslimst ar tubrkolozi. 1884. gadā ierodas Norvēģijā un vairāk nekā gadu atrodas Valdresas augstienes ielejā, pēc tam apmetas Kristiānijā, kur dzīvo bzgalīgā nabadzībā, jo laikraksti reti iespiež viņa apceres un groteskas. Reizēm viņš dažu cilvēku auditorijā stāsta par literatūru.
…
