Pasaules okeāns
Lielāko daļu Zemes virsmas klāj Pasaules okeāns ar jūrām, kas kopumā sastāda aptuveni 71 %, tas ir 361,1 milj. km2. Pasaules okeāns veido nepārtrauktu ūdens apvalku, kas ietver kontinentus un salas. To iedala Klusajā, Atlantijas, Indijas un Ziemeļu Ledus okeānā. Pasaules okeāna vidējais dziļums ir 3795 m. Viena piektā daļa okeāna un jūru platību aizņem kontinentālā zemūdens nomala ( šelfs, kontinentālā nogāze un piekāje ).
Kontinentālā šelfa zonā uzkrājas jūras nogulas, tā platība var sasniegt līdz pat vairākiem simtiem km. Šelfa dibens ir samērā līdzens, tam nav raksturīgi krasi pacēlumi.
Kontinenta nogāze ir raksturīgi terases veida jūras dibena pazeminājumi, šauras zemūdens ielejas ar lieliem nogāžu slīpumiem. Tā ir kontrastiem pilna un samērā sarežģīta – lieli paaugstinājumi mainās ar sadalošajām zemūdens ielejām. Kontinenta nogāzēs ir sastopami atsevišķi kanjoni, kuru dziļums var sasniegt līdz 1200 m. Nogāzi veido bijušie jūras krasta veidojumi.
Kontinenta piekāje ir zemūdens nomalas apakšējā daļa. Slīps, līdzeni viļņots akumulatīvs līdzenums. Šajā vietā saskaras okeāniskās kontinentālās litosfēras josla.
Vairāk kā puse okeāna sastāda okeāna dziļgultne. Pārējo daļu – vidusokeāna pacēlumi un grēdas ( relatīvais augstums 2000 – 3000 m ).
Vidusokeāna pacēlumi ir dziļgultnes izstiepti paaugstinājumi, līdzīgi zemūdens grēdām, ar mazāk posmotu reljefu , kas aizņem mazāku platību.
Grēdu virsotnes paceļas virs jūras līmeņa kā salu virknes vai izolētas salas. Izplatīti 3000 – 4000 m dziļi, līdzeni, okeānu apvidi, bet pārejas zonā pie kontinentiem un salām, rifa tipa dziļlūzumos - arī dziļvagas vairāk par 6000 m dziļumā. Ūdens sāļums rodas no Zemes garozas sāļiem. Pasaules okeāna vidējais ūdens sāļums ir 35‰.
…
