Sākot rakstīt šo darbu, pamanīju, ka mana latviešu valoda nav perfekta. Īstenībā nekad tā neesmu domājusi, bet tad, kad apkopo visas manas latviešu valodā pieļautās kļūdas, tad var secināt, ka to ir daudz un ka ir kaut kas jādara, lai tās novērstu. Viens no cēloņiem varētu būt mani vienaudži, jo viņi runā līdzīgi kā es. Mums praktiski ir ļoti līdzīgas kļūdas. To var manīt latviešu valodas stundas pārbaudes darbos. Vēl viens iemesls ir tas, ka mēs iemācāmies kaut ko jaunu, bet to nepielietojam praksē un netrenējamies. Tas drīz vien tiek aizmirsts un kļūdas pieļautas atkal no jauna.
Ir atsevišķi mazāk lietoti vārdi, kurus rakstu nepareizi (skatīt ortogrāfijas kļūdas). Nepilnības latviešu valodas zināšanā ir dažu gramatikas likumu nezināšana (skatīt ortogrāfijas kļūdas), kā arī maz pielietoti vārdi rakstībā.
Manuprāt, tas ir arī ļoti atkarīgs no skolotāja. Un to arī varētu skaitīt kā cēloni manām nepilnībām latviešu valodā. Ir svarīgi, vai skolotājs iemāca mācību vielu pielietot praksē. Bet no otras puses no mūsdienu sabiedrības nevar sagaidīt nez kādu izcilu valodu. Paklausoties, kā cilvēki runā uz ielas, slikti paliek. No sabiedrības nevar mācīties. Tāpēc vajag ļoti labu skolotāju, kurš šīs nepilnības cenšas novērst. Ir ļoti svarīgi, lai nākamā paaudze (mēs) runātu labi, jo kā valsts mēs nekur tālu netiksim ar tādu valodu. Bet izskatās, ka kļūst tikai arvien sliktāk nevis labāk. Manuprāt, agrāk cilvēki daudz vairāk mācījās. Mūsdienās tā vairs nav. Arī es mācos daudz mazāk nekā mani vecāki to darīja. Protams, ir kādas viela, ko mēs arī mācāmies daudz.
Vēl jau varētu atrast daudz un dažādus cēloņus manām nepilnībām latviešu valodā, bet šī ir tās galvenās.
Es sev bieži nevaru atrast ortogrāfijas kļūdas, bet dažreiz gadās kādu pieļaut. Tas notiek vai nu nezināšanas dēļ vai neuzmanības dēļ. Biežāk jau neuzmanības dēļ, bet šoreiz apskatīšu tos vārdus, kuros man ir kļūdas un tāpēc, ka es nezinu to rakstību.…