Ētiskie un reliģiskie apsvērumi rada skeptisku attieksmi pret gēnu inženierijas, klonēšanas solījumiem. Ir cilvēki, kas uzskata, ka jaunu dzīvības formu radīšana, pārkāpjot dabiskās robežas starp sugām, ir dabas likumu pārkāpšana vai necieņa pret Dieva darbu. Kompānijas ātrās peļņas dēļ manipulē ar dzīvām būtnēm, neatzīstot to tiesības uz savu dzīvi. Jaunradītajiem dzīvniekiem tiek atņemtas pat pašreiz atzītās dzīvnieku tiesības. Patentēt dzīvus organismus un to ģenētisko materiālu ir amorāli, un līdz šim bijis arī nelikumīgi. Klonējot ir ļoti augsts dzīvnieku mirstības līmenis. Jaunos dzīvniekus rada cilvēku patēriņam un patentē, lai nestu peļņu, nepievēršot uzmanību dzīvnieku ciešanām un to lomai ekosistēmās.
Daži zinātnieki uzskata, ka iespēja radīt bezgalvainus cilvēka embrijus orgānu transplantācijai noteikti jāizmanto. Ētiskas dabas problēmas tas neradot,jo no tā nekāds ļaunums nevienam neradīšoties.
Cilvēku klonēšana izriet no agrāk veiktās citu organismu pārveidošanas, par kuru netika veicinātas gan ētikas speciālistu, gan plašas sabiedrības diskusijas. Netika noskaidroti un piemēroti sabiedrībai pieņemami ētiskie principi. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek veiktas tiem nepieņemamas darbības.
…
