Nobeigums
Cilvēce ir tuvu terapeitiskajai klonēšanai, bet to neatbalsta baznīca un daļa sabiedrības. Ar terapeitisko klonēšanu var klonēt audus un orgānus, ar kuru palīdzību varētu izārstēt dažādas slimības. Šos audus un orgānus slimnieka organisms neatgrūdīs, jo klonēšanai tiks izmantotas viņa šūnas. Reproduktīvā klonēšana varētu palīdzēt neauglīgam pārim realizēt sapni par pēcnācējiem. Klonējot varētu samazināt izmiršu dzīvnieku sugas. Zinātniekiem šūnu klonēšana varētu palīdzēt gēnu pētniecībā. Tomēr klonēšanai ir arī sliktās puses. Klonēšana ir pretrunā ar cilvēka ģenētisko identitāti. Klonēto embriju lielā mirstība ir liels šķērslis, kas neatļauj iegūt vēlamo rezultātu. No ētiskās puses klonēšana nav pieļaujama, jo rada pilnīgi identiskas dzīvības. Klonētais organisms ir mazāk imūns pret slimībām un tas nodzīvo īsāku mūžu, jo ģenētiski tam ir tik pat daudz gadi cik organismam, no kura ņemtas šūnas. Notiktu šūnu noārdīšanās, ja tiktu no embrijiem veidoti vairāki kloni.
…
