Darba veikšanai tika izmantoti pārsvarā interneta resursu materiāli, kā arī daži analogie pieejamie materiāli un dati. Tika izmantotas literatūras analīzes metode, kā arī aplūkotas dažādas kartes un shēmas, kas palīdz izprast klimata maiņas un invāzijas procesus.
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. [1]
Parasti bioloģisko daudzveidību definē kā dzīvo organismu un ekoloģisko kompleksu daudzveidību četros līmeņos:
1) Ģenētiskā daudzveidība jeb daudzveidība sugas ietvaros. Ģenētiskā daudzveidība nepieciešama katrai sugai, lai tā saglabātu spēju vairoties, izturību pret slimībām un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Ģenētiskās daudzveidības pamatā ir populāciju daudzveidība. Sugām, kuras ir samazinājušās līdz vienai populācijai, ir mazāka ģenētiskā daudzveidība nekā tām, kurām ir daudz populāciju. [2]
2) Sugu daudzveidība. Pasaulē ir vairāk nekā pusotra miljona zināmu sugu, un ir ļoti daudz sugu, kurām vēl nav dots nosaukums, to kopējais skaits varētu būt starp 5 un 15 miljoniem. Visvairāk nezināmo sugu varētu būt starp tropu mežu kukaiņiem. Ir aprēķināts, ka pašlaik apmēram 34000 augu un 5200 dzīvnieku sugas ir apdraudētas. Liels sugu skaits vien neliecina par augstu bioloģisko daudzveidību. Piemēram, sugu skaits strauji pieaug pēc meža izciršanas. Taču izcirtumos lielākoties aug ļoti parastas sugas, kamēr pirms nociršanas mežā varbūt bija arī retas sugas. [2]
3) Ekosistēmu daudzveidība. Daudzveidība ekoloģiskajā līmenī atspoguļo vairāku sugu kopējo atbildi un dažādiem vides apstākļiem. Tur ietilpst barības ķēdes, sukcesijas, simbioze, plēsēju – upuru attiecības, parazītisms, utt. [2]
4) Ainavu daudzveidība. Katrs biotops ir mājvieta ļoti daudzām sugām. Daudzas no tām ir no šī biotopa pilnīgi atkarīgas – tās nevar dzīvot citos biotopos. Tādēļ, ja kādu biotopu iznīcina, tad līdz ar to izzūd liels daudzums sugu. Bioloģiskajai daudzveidībai nepietiek tikai ar kāda biotopa eksistenci, nozīmīga ir arī savstarpējā mijiedarbība starp dažādiem biotopiem. [2]
Uzskata, ka lielākā bioloģiskā daudzveidība ir tropu zonā, kura samazinās virzienā uz poliem, atskaitot tuksnešu platības, kur nav iespējama tās daudzveidīga attīstība ūdens trūkuma dēļ. Liela bioloģiskā daudzveidība sastopama endēmos reģionos, piemēram, uz salām, kur sugu ietvaros ir noritējusi unikāla evolūcija. Bioloģiskā daudzveidība ir atkarīga no klimata, augsnēm, citu sugu ietekmes, kā arī no antropogēnās darbības (piesārņojums, dzīves vides iznīcināšana u.c.). [1]
…
