Mūsu gadsimta 90. gados strauji pieaug interese par vides aizsardzības globālajām problēmām sabiedrības, pašvaldību, valstiskā un starptautiskā līmenī. Tas ir saprotami, jo cilvēce ir apzinājusies, kādus reālus draudus var radīt dzīve, kas nav saskaņā ar vidi, ar to saprotot dabu, sociālo un garīgo vidi.
Par vienu no aktuālākajām globālajām vides problēmām Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, pēc pasaulē atzītu zinātnieku ieteikumiem un sabiedrības pieprasījuma, tiek atzītas klimata izmaiņas.
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija, kas tika pieņemta 1992. gadā Riodežaneiro, pagaidām ir viens no jaunākajiem starptautiskajiem līgumiem, ar kura palīdzību pasaules valstis kopīgiem spēkiem meklē risinājumu šai problēmai. Konvencijā nepārprotami norādīts par zemeslodes klimata izmaiņām. Arī Latvija kopā ar 165 pasaules valstīm līdz 2000. gadam apņēmusies stabilizēt klimata izmaiņas radošo gāzu koncentrāciju atmosfērā.
Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas apdzīvo Latviju. Ja cilvēce (t.i. - katrs no mums) tam nepievērsīs lielāku vērību, konvencijas nespēs neko izmainīt.
KAS IR KLIMATS?
Klimats ir ilgstošs metereoloģisko apstākļu modelis katram pasaules reģionam. Saules starojuma ietekme, Zemes rotācija, gaisa masu sastāvs, okeānu tuvums un lielums, kalnu augstums un ieleju dziļums - visi šie faktori sastāda to, ko mēs saucam par klimatu.
Kopš cilvēks parādījās uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad, lai kas un kur mēs arī būtu, klimats joprojām nosaka mūsu dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.…
