Klausīšanās problēmas. Kā uzlabot savas klausīšanās spējas

Valoda ir vistiešākais sazināšanās veids starp cilvēkiem. Runāšana ir sevis un savu jūtu izteikšanas veids. Klausīšanās, no otras puses, ir citu cilvēku saprašanas process. Diemžēl vairumam cilvēku patīk runāt, taču tikai nedaudzi no viņiem māk klausīties. Kāds psihologs reiz teica, ka tad, kad divi cilvēki sarunājas, šķiet, ka viens runā, bet otrs klausās. Taču patiesībā, kad viens runā, otrs īsti neklausās. Tieši pretēji, viņš domā, ko viņam atbildēt. Ja mēs pievēršam uzmanību tikai tam, kā izteikt sevi, mēs neiemācīsimies klausīties. Nesen kādas lielas Čikāgas ražotnes vadītājus lūdza aprakstīt, cik nozīmīgi viņu darbā ir ieklasīties savos darbiniekus. Mazliet vēlāk šiem darbiniekiem tika noorganizēts seminārs par klausīšanos. Lūk, trīs raksturīgākie semināra dalībnieku komentāri: • „Man nekad nebija ienācis pratā klausīšanos uzskatīt par tik noziīmīgu. Taču tagad, kad esmu to apzinājies, man sāk šķist, ka aptuveni 80 % mana darbu rezultātu atkarīgi no tā, kā es ieklausos vai kā izklausa mani.” • „Esmu pārdomājis visus sarežģījumus, kas pēdējo gadu laika atgadījušies, un atkārtis, ka daudzas grūtības radušās tāpēc, ka cilvēki bieži vien kaut ko nav dzirdējuši vai ir uztvēruši sagrozīti.” • „Uzņēmumā esam apsprieduši daudzus dažādus komunikācijas aspektus, bet klausīšanos bijām pavisam piemirsuši. Esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka tā ir vissvarīgākā saite saziņas veidošanai uzņēmumāun acīmredzot arī visvājākā.” (Nichols & Stevens, 1999, p.7)