Klausīšanās kā vienas no komunikācijas prasmēm atbilstoša izmantošana pedagogu un audzēkņu dialogā

Klausīšanās prasmei ir būtiska nozīme pedagoga darbā ar skolēniem. Svarīgi, lai pedagogs šo prasmi pilnveido.
Pats svarīgākais ir prast uzklausīt cilvēku līdz galam, ļaujot viņam izrunāt visu kas sakāms, neiejaucoties ar iestarpinājumiem, piezīmēm. Tāpēc īsāk tiks apskatīta šī patiesi lielā māksla klausīt, uzklausīt.
Prakses novērojums tika veikts Vidzemes Jūrmalas mūzikas un mākslas skolas Tēlotājmākslas nodaļā jeb īsāk Zvejniekciema mākslas skolā. Svarīgākais aspekts skolas izvēlē bija audzēkņu skaits. Šo skolu savulaik absolvēju, tāpēc ir zināma arī gaisotne, kas nav salīdzināma ar „lielajām” skolām (vidusskolām pamatskolām vai citām vispārizglītojošām mācību iestādēm). Izvēloties, mazās skolas, kas darbojas kā ārpus skolas aktivitāšu sniedzējs, ir lieliska iespēja parādīt jauko gaisotni, kas tur valda. Prasme klausīties. Prasme uzdot jautājumus.


Prasme klausīties pieder pie vissvarīgākajām cilvēka komunikācijas iemaņām; droši vien tā ir pat svarīgāka par prasmi runāt. Kāpēc? Tāpēc, ka ar prasmīgu klausīšanos mēs radām par sevi labu iespaidu partnerim; tāpēc, ka uzmanīgi klausoties, mēs labāk izzinām partneri, viņa vajadzības un intereses; beidzot tāpēc, ka, aktīvi klausoties, mēs saņemam daudz jaunas informācijas, kura var izrādīties ļoti nozīmīga nākotnē. Amerikāņu statistiķi ir saskaitījuši, ka no tā laika, ko mēs veltām kontaktiem ar citiem cilvēkiem darbā un mājās, mēs 9% laika rakstām, 16% laika lasām, 30% - runājam, 45% - klausāmies (precīzāk izsakoties, šo laiku mums vajadzētu klausīties). Diemžēl lielākā daļa cilvēku klausīties neprot. Cilvēki, kuri nav iemācījušies klausīties, izmanto augstākais 30% no savām komunikācijas spējām. …