Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Ekonomika
Klasteru pieejas izmantošana uzņēmumu konkurētspējas pali...-
Klasteru pieejas izmantošana uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
APZĪMĒJUMU SARAKSTS | 2 | |
IEVADS | 3 | |
1 | KONKURĒTSPĒJU NOTEICOŠIE FAKTORI UN TO ANALĪZE | 3 |
1.1. | Klastera jēdziena skaidrojums, izcelsme, vēsture | |
1.2. | Latvijas iekšējā un ārējā tirgus konkurētspēja | |
2. | KLASTERU IZVEIDES UN ATBALSTA POLITIKAS PIEREDZ EIROPĀ UN LATVIJĀ | |
2.1. | Klasterizācijas ārzemju pieredze un tās izmantošanas iespējas Latvijā | |
2.2. | Klasteru iniciatīvas un klasteru izveides pieredze Latvijā | |
3. | UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAS PALIELINĀŠANA | |
3.1. | Klasteru pieejas izmantošana | |
3.2. | Klasteru veidošanas atbalsta programmas | |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kursa darba rakstīšanas gaitā, autore nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. Uzņēmuma konkurētspēja ir tā reģiona spēja radīt un atbalstīt konkurences vidi savā teritorijā, lai sekmētu esošo ekonomisko subjektu konkurētspēju vai piesaistītu konkurētspējīgus ekonomiskos subjektus no ārzemēm. Pasaules ekonomikas praksē reģiona konkurētspēju, galvenokārt, nosaka pēc tā ekonomiskās nozīmības globālajā. Pēc Pasaules ekonomikas forumu metodikas reģionu konkurētspēja ir cieši saistīta ar to ekonomiskās attīstības stadiju – konkurētspējīgākie reģioni, galvenokārt, inovāciju stadijā;
2. Konkurētspēja ir viens no pamatfaktoriem uzņēmuma spējai pārvarēt barjeras, ienākot jaunos tirgos. Veiksmīgi izveidota klasteru vide labvēlīgi ietekmē klasterī ietilpstošo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot savstarpējo konkurenci, inovāciju rašanos un paaugstinot efektivitāti;
3. Atsevišķās nozarēs tirgus barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū ir viens no būtiskākiem faktoriem, kas veicina zemu konkurences līmeni šajā nozarē. Klasificējot tirgus barjeru, iespējams identificēt barjeras, kuru ietekmi uzņēmums ar savu rīcību var mazināt. Viena no iespējām šādu barjeru pārvarēšanai ir klasteru veidošana;
4. Termins “klasteris” parādījās ekonomikas zinātnē tieši kā reģionālās ekonomikas fenomens, akcentējot reģionālās lokalizēšanas aspektu ekonomiskajā mijiedarbībā. Klasteris ir viena no ekonomisko subjektu ekonomiskās mijiedarbības formām, kurai raksturīgas un vienlaicīgi pastāv četras obligātās pazīmes: dalībnieku juridiskā patstāvība, ekonomiskā savstarpējā sasaiste uz īpašuma attiecību pamata, darbības tipu dažādība un statusu daudzveidība, kā arī ģeogrāfiskā koncentrācija viena reģiona ietvaros.
5. Klasteru pieejas efektīva izmantošana var palīdzēt uzņēmumiem paaugstināt to konkurētspēju, tādējādi stimulējot daudzveidīgus inovatīvus procesus, kuru īstenošanai kļūst pieejami lielāki finanšu, materiālie un cilvēkkapitāla resursi;
6. Klasteru lomas noteikšanas metodoloģiskais pamats reģionu konkurētspējas paaugstināšanā ir M.Portera klasiskais romba modelis, kas sistēmiski apraksta reģiona konkurētspējas priekšnosacījumus, iekļaujot to skaitā arī klasterus;
7. Konkurētspējas veicināšanai nav pietiekoša atbalsta valsts un reģionu līmenī. Dažādu institūciju vadītājiem nav izpratnes vai zināšanu par konkurētspējas veicināšanas jautājumiem un pasākumiem;
8. ASV un Eiropas attīstīto valstu ekonomika lielākā mērā ir klasterizēta, citas valstis mēģina pārņemt šo pieredzi, adaptējot to savas ekonomikas specifikai. Attīstīto valstu pētniecība tiek koncentrēta uz klasteru attīstības jautājumiem, citās valstīs, kuras sāk ieviest klasterizācijas pieredzi – uz klasteru lietderības un izveides jautājumiem. Kaut gan ekonomiskās klasterizācijas ideja Latvijā ir pietiekami plaši izplatījusies, tomēr ārzemju veiksmīgas klasterizācijas pieredzes izmantošanas iespējas Latvijā ir ierobežotas;
9. Autore secina, ka Latvijas valdības īstenotajiem pasākumiem klasteri reāli Latvijā neveidojas. Vienīgais un ļoti svarīgais šo pasākumu rezultāts ir sabiedrībā un uzņēmēju vidū radusies un izplatījusies ideja radīt klasterus Latvijā;
10. Baltijas valstu reģionu attīstība netiek analizēta vai vērtēta valsts pasūtītos pētījumos, liedzot valstu valdībām pārņemt labo praksi no kaimiņu teritorijām, kurās ir līdzīgi sociāli ekonomiskie un dabas apstākļi
11. Latvijā nepietiek izglītotu speciālistu, kas varētu veidot un attīstīt klasterus, jo izglītības iestādēs nav izveidotu atsevišķu priekšmetu, kas apskatītu un koncentrētos uz šo problēmu.
…
Turpmākās ekonomiskās attīstības kontekstā arvien biežāk tiek pieminēts vārds “konkurētspēja”, kas tiek izvirzīts kā viens no nosacījumiem ekonomikas atlabšanai. Par konkurētspēju tiek diskutēts valstu, reģionu, tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu, kā arī indivīda kontekstā. Tiek izvērtēta gan starptautiskā, gan iekšējā konkurētspēja. Pēdējās desmitgades laikā aktualizējies uzskats, ka viens no faktoriem, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, ir klasterizācija. Ievērojamas problēmas ar konkurētspēju valsts līmenī ir vērojamas arī Latvijā – pēc Globālās konkurētspējas indeksa reitingā Latvija šogad ir ierindota 70. vietā 131 valsts konkurencē, tādējādi būtiski atpaliekot ne tikai no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī no mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kuras ieņem attiecīgi 33. un 47. vieta.
- Ārzonu (offshore) kompāniju izmantošana komercdarbībā
- Klasteru pieejas izmantošana uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai
- Uzņēmumu reģistrācija un uzņēmuma dzīves cikls
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ārzonu (offshore) kompāniju izmantošana komercdarbībā
Referāts augstskolai4
-
Uzņēmumu reģistrācija un uzņēmuma dzīves cikls
Referāts augstskolai26
Novērtēts! -
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Referāts augstskolai7
-
Mazo un vidējo uzņēmumu eksporta iespējas
Referāts augstskolai23
-
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Referāts augstskolai20