3.Klasiskā psihoanalīze un analītiskā psiholoģija: kopīgais un atšķirīgais
Freidam īpaši svarīga ir infantilā seksualitāte un seksualitātes teorija vispār, turpretī Jungām tā ir nozīmīga, bet ne visos gadījumos un ne visus sarežģījumus izskaidrojoša. Libido Jungām ir psihiska enerģija, kas transformējas visdažādākajās formās. Lai izprastu cilvēka psihi, jāiziet ārpus dabaszinātnēm kultūras vēsturē (mitoloģijā, reliģijā, mākslā utt.). Apziņa un bezapziņa ir savstarpēji papildinošas instances, kas ļauj īstenot sākotnējo vienotību (Freids akcentē apziņas un bezapziņas konfliktu). Nosauktais darbs ir formāls viņu attiecību pārtraukuma iemesls. Z. Freids — cilvēks ar sarežģītu raksturu, pietiekami patmīlīgs —, šķiet, īsti nemaz neiedziļinās K. Junga domās un 1914. gadā darbā "Par psihoanalīzes kustības vēsturi" asi to kritizē un faktiski izslēdz no psihoanalīzes biedrības. K. Jungs jūtas vientuļš, izolēts, neproduktīvs. Arī Freids tieši Junga atkāpšanos no viņa mācības pārdzīvo vissmagāk (salīdzinot ar A. Ādleru un O. Ranku).
K. Jungām bija grūti pieņemt Freida pārliecību par cilvēciskās dabas patoloģisko pusi, kura vienmēr ir atrodama. Jungs gribēja attīstīt psiholoģiju, kura ņemtu vērā cilvēka "augstās" vēlmes un garīgās vajadzības. Šajā ziņā Jungs bija nozīmīgs humānistiskās kustības (orientācijas) priekštecis. Viņš arī pierādīja, ka pašrealizācijas ceļš iet cauri garīgās patības atklāšanai.
…