Katra tirgotāja egoisms, peļnas gūšanas vajadzība, ietekmē cenu. Bet kopumā pie lielāka tirgotāju skaita cena samazinās, jo ir palielinājusies konkurence un pārdevējs ir spiests nolaist cenu zemāk, lai gūtu labumu sev. Brīvā tirgus ekonomikā iespējamas arī dažas problēmas, indivīdu brīvība nevienmēr nodrošina pilnīgu šī tirgus principu nodrošināšanu, jo pastāv risks izveidoties monopoliem. Tātad jāsecina, ka valdībai ir jāseko līdzi tirgus attīstības procesam un jāiejaucas, kad tas nepieciešams. (Adam Smith theories, [b.g.])
Rente bija trešā daļa no produkta cenas, ko darbs pievienoja materiālajam labumam, jeb produktam. Rente bija samaksa par zemes izmantošanu, par auglīgākām zemēm tā bija lielāka, par netik auglīgām pievienotā vērtība, rente, bija mazāka. Šo pievienoto vērtību, kas rodas par zemes iznomāšanu, maksāja patērētāji pērkot produktus. Ja maizes cena paaugstinājās, tas liecināja par vispārēju rentes pieaugumu.
Zemi var pieskaitīt pie kapitāla. Smits kapitālu sadalīja divās daļās, pamata un apgrozāmajā daļā, šādi arī mūsdienās tiek dalīts kapitāls, piemēram, runājot par bilanci. Pamatkapitālā ieskaitot darba mašīnas un citus rīkus, ēkas un būves, ieguldījumus zemes uzlabošanai, kā arī ieguldījumus prasmju un spēju kvalificēšanai. Savukārt apgrozāmais kapitāls sevī ietvēra, naudu, ar ko apgrozīja citas šī kapitāla daļas, preču krājumus, izejvielas un materiālus un preces kas jau atradās pārdošanā.
Naudu viņš neieskaita kā nācijas bagātību, bet uzskata to, kā apgrozības līdzekli, lai spētu iegādāties un pārdot preces. Zelta un sudraba monētas aizstāja papīra banknotes, kas viņaprāt, neveicina cenu celšanos, jo tās daudzums apgrozībā paliek nemainīgs. Zeltu uz sudrabu vajadzēja izmantot ārējai tirdzniecībai, valstij bija izdevīgi ekportēt preces , kuru izmaksas valstī bija zemākas kā ārvalstīs. Nācijas bagātības rada uzņēmējdarbības un darba brīvība, brīva tirdzniecība, kapitāla apjoms un tā uzkrāšana, darba ražīgums un eksports. Ja palielinājās kapitāls, tā uzkrāšana un investīcijas, nodarbinātība un darba ražīgums un eksports, tad auga nācijas labklājība (Krilovs L., 2003).
…