Grieķijas pirmsvēsture
īsumā
Seno grieķu sabiedrības vēsture ir ģints attiecību sairšanas un īpaši krasi izteiktu vergturu attiecību veidošanās vēsture. Tās vietu un nozīmi kā nepieciešamu un svarīgu posmu vispasaules vēsturiskajā procesā ir raksturojis F. Engelss „Tikai verdzība padarīja plašākā mērogā darba dalīšanu starp zemkopību un rūpniecību, un tādējādi radīja apstākļus senās pasaules kultūŗas uzplaukumam – grieķu kultūrai. Bez verdzības nebūtu bijis grieķu valsts, grieķu mākslas un zinātnes, bez verdzības nebūtu bijis arī Romas valsts. Bez tā pamata, ko lika Grieķija un Roma, nebūtu arī modernās Eiropas. Mums nekad nevajadzētu aizmirst, ka visas mūsu ekonomiskās, politiskās un intelektuālās attīstības priekšnosacījums bija iekārta, kurā verdzība bija tikpat nepieciešama, cik vispār atzīta. Šai zemē mums ir tiesības teikt: bez antīkās verdzības nebūtu arī modernā sociālisma.”
Senās grieķijas vēsturi var iedalīt piecos periodos: 1) Egejas jeb Krētas – Mikēnu (III – II gadu tūkstotis p.m.ē.) periods;
2) Grieķijas pirmspolisu (XI – IX gadsimts p.m.ē.) periods;
3) arhiskais (VIII – VI gadsimts p.m.ē.) periods. 4) klasiskais
(V – IV gadsimts p.m.ē.) periods; 5) hellēnisma (IV gadsimta otrā puse – I gasimta vidus p.m.ē.) periods.
…